1. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF)
SVF tika nodibināts 1944.gada jūlijā ANO konferencē Bretonvudsā (ASV), kad 45 valstu valdību pārstāvji vienojās par ekonomiskās sadarbības sistēmas izveidošanu. Oficiāli SVF pastāv kopš 1945.gada 27.decembra, kad tika parakstīts SVF Vienošanās līgums. Ir universālā valūtas un kredīta organizācija ANO sistēmā.
• SVF dalībvalstu skaits: 184;
• darbojas pilnīgi neatkarīgi, ir akciju sabiedrības statusā;
• SVF darbības regulējošās institūcijas ir pilnvarnieku valde, izpilddirektoru valde un Starptautiskā monetārā un finanšu komiteja;
• darbinieku skaits: ap 2690 cilvēku no 141 valsts;
• norēķinu vienība: Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR);
• kopējā kvota: SDR 316 miljardi (~ USD 455 miljardi).
Līdz 20.gs. 70. gadiem galvenie aizņēmēji SVF bija ASV un Lielbritānija. Sākot ar 70. gadu beigām, SVF darbību pārorientēja uz jaunattīstības valstīm, uz to maksājumu bilanču izlīdzināšanu. Sākot ar 80. gadu beigām SVF lielu uzmanību velta Austrumeiropas valstīm.
Latvija kopš 1992. gada 19. maija ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalsts. Sadarbības sākuma juridisko pamatu noteica 1992. gada 15. aprīļa likums "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā", kurā bija noteikti iestāšanās nosacījumi un paredzēta no Latvijas un SVF Vienošanās līguma izrietošo saistību izpilde. Saskaņā ar šo likumu Latvijas Banka kļuva par SVF depozitāriju Latvijas Republikas valūtas krājumiem.
Kopš 1999. gada beigām Latvijas kvota SVF no sākotnējiem 91.5 milj. SDR palielināta līdz 126.8 miljoniem SDR, kas veido 0.06% no SVF finanšu resursiem.
1992. gada septembrī SVF akceptēja Latvijas valdības un Latvijas Bankas izstrādāto valsts finanšu un ekonomikas attīstības programmu 1992. gadam un 1993. gada pirmajam pusgadam. Pamatojoties uz šīs programmas nosacījumiem, Latvija saņēma SVF aizdevumu 54.9 milj. SDR apmērā. 1993. gada decembrī SVF apstiprināja otro ekonomikas attīstības programmu nākošajiem 15 mēnešiem un aizdevumu 22.9 miljonu SDR apjomā. Vienlaicīgi SVF piešķīra aizdevumu tautsaimniecības struktūras pārveidei 45.8 milj. SDR apjomā.
Kopš 1992. gada Latvija parakstījusi ar SVF septiņus 7 starptautiskos memorandus - rezerves vienošanās. Sākot ar 1995. gadu, rezerves vienošanās bija klasificētas kā piesardzības rezerves vienošanās - tas nozīmē, ka līdzekļus, kurus SVF piešķīra, Latvija neizmantoja. Visos sadarbības gados Latvija vienmēr ir uzturējusi labas attiecības ar SVF un pildījusi vienošanos saistības.
Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 6. decembra rīkojumu Nr. 528 "Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Starptautiskajā Valūtas fondā" par Latvijas Republikas pilnvaroto SVF kļuva finanšu ministrs, bet par pilnvarotā vietnieku - Latvijas Bankas prezidents. Šāda kārtība bija spēkā līdz 2003. gada 20. martam, kad pilnvarotā funkcijas ar Ministru kabineta lēmumu tika nodotas Latvijas Bankas prezidentam, savukārt par pilnvarotā vietnieku kļuva Finanšu ministrijas valsts sekretārs.
Tādējādi Latvijas Banka ir vadošā institūcija Latvijas sadarbībā ar SVF, un tai jānodrošina šādu funkciju izpilde:
• Ikdienas sadarbība ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas koordinējošo valsti un citām valstīm grupas ietvaros, kā arī ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biroju Vašingtonā.
• Latvijas oficiālā viedokļa sagatavošana par jautājumiem, kas skar valsts intereses, vai arī par jautājumiem, kuros Latvijai ir zināma pieredze.
2001. gadā Latvijā tika īstenota kopējā SVF un Pasaules Bankas finanšu sektora stabilitātes novērtējuma programma, kuras ietvaros tika vērtēts banku un citu finanšu institūciju darbības risks, kā arī Latvijas Bankas prakses atbilstība starptautiskajiem standartiem.
Pēdējais Ekonomiskās politikas memorands tika parakstīts uz laiku līdz 2002. gada 19. decembrim. To noslēdzot, SVF atzina, ka desmit gadu ilgā sadarbība ar Latviju bijusi ļoti sekmīga un turpmāk savstarpējās attiecības ieies jaunā, kvalitatīvi citā attīstības stadijā - sadarbība notiks, balstoties uz SVF Vienošanās līguma IV panta konsultāciju pamata.
…
