Senlatviešu dievības, gadskārtas, senlatviešu mūzika un rakstu zīmes, viduslaiku pilis

1.Senlatviešu dievības
1.1.Sieviešu kārtas dievības
1.1.1.Austra
Austra ir debesu dievība. Austra ir personificēta rīta blāzma, kas parādās debesīs pirms saullēkta, Saules vēstnese, attēlota kā jauna sieviete.
1.1.2.Dēkla
Dēkla (Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte) ir viena no trijām liktens dievībām latviešu folklorā. Latviešu folkloras tekstos Dēkla sastopama galvenokārt tikai nelielā daudzumā tautasdziesmu, turklāt lielākā daļa no šīm tautasdziesmām pierakstītas Kurzemē, kas ļauj domāt, ka Dēkla varētu būt šim reģionam raksturīga dievība, iespējams, Laimas paralēltēls. Dēklu allaž min kā šūpļa kārēju. Viņa iepriekš zina mūžu; viņa kalna galā raud, paredzēdama, ka patlaban dzimstošā zeltene mīs vainagu kājām. Dažureiz viņa, palaikam kopā ar Laimu, arī lemj mūžu.
1.1.3.Jūras māte un Ūdens māte
Par zvejniekiem gādāja Jūras māte un Ūdens māte. Tika uzskatīts, ka Jūras mātei ir daudz naudas, zelta un sudraba. Viņai ir kalpones, kas sedzas baltās sagšās. Jūras māte pazīstama galvenokārt Kurzemes jūrmalā. Jūras māte minēta galvenokārt tautasdziesmās, tomēr sastopamas arī pasakas, kurās pieminēta Jūras māte. …