Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:539042
 
Vērtējums:
Publicēts: 27.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 41 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    4
1.  ANALĪTISKĀ DAĻA    8
1.1.  Latvijas tranzītu nozares apskats    8
1.2.  Latvijas tranzīta negatīva attīstības vēsture    11
1.3.  Baltijas tranzītu nozare īss raksturojums    14
1.3.1.  Igaunijas tranzītu nozare īss raksturojums    15
1.3.2.  Lietuvas tranzītu nozare īss raksturojums    15
1.3.3.  Latvijas tranzītu nozare īss raksturojums    16
1.2.  Galveno risku analīze    17
1.2.1  2006.-2007.gada uzņēmejdarbības risku analīze    17
1.2.3.  2008.- 2009.gadā galvenie uzņēmējdarbības riski    29
1.3.  Apdrošināšanas sabiedrības nozīme transporta uzņēmumos risku vadības jomā    30
2.  TEORĒTISKĀ DAĻA    32
2.1.  Risku vadības attīstība ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos    32
2.1.1.  Riska un risku vadības būtība    32
2.1.2.  Risku vadības stratēģija ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos    36
2.1.3.  Risku vadīšanas metodes    39
2.1.3.  Riska vadības standarti    42
2.1.4.  Riska vadības modelis    51
2.2.  Antikrīzes pārvalde    54
2.2.1.  Antikrīzes pārvaldes būtība un principi    54
2.2.3.  Risku vadība antikrīzes pārvaldē    58
3.  ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ DAĻA    62
3.1.  Uzņēmuma apraksts un vides analīze    62
3.2.  Uzņēmuma risku identificēšana, izanalizēšana un novērtēšana    75
3.3.  Uzņēmuma antikrīzes pārvaldes plāns    85
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    88
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    91
  PIELIKUMS    94
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Apkopojot izvirzīto uzdevumu ietvaros veiktās analīzes un pētījumu rezultātus, kas bija nepieciešami darba mērķa sasniegšanai, ir iespējams izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Konkrētas metodes un paņēmieni, kurus izmanto riska vadības procesā, ir ļoti dažādi un atkarīgi no konkrētās uzņēmējdarbības specifikas. Tomēr ris¬ka vadības teorijā un praksē ir izstrādāti vairāki principi, kas būtu jāņem vērā visiem riska vadības subjektiem. Galvenie principi ir šādi:
 nedrīkst riskēt vairāk, nekā atļauj pamatkapitāls;
 jādomā par riska sekām;
 nedrīkst riskēt ar kaut ko lielu neliela rezultāta dēļ.
2. Riska vadība ir saistīta ar sistemātisku pieeju un veselo saprātu. Siste¬mātiska pieeja nozīmē, ka risku vadības metodes ir jārealizē nevis atsevišķu pasākumu veidā, bet saskaņā ar agrāk izstrādātu programmu visos līmeņos un visās uzņēmuma strukturālajās apakšnodaļās, turklāt nepārtraukti visas uzņēmuma darbības laikā, nevis tikai pēc kāda ārkārtēja gadījuma vai arī pirms kārtējās gada pārbaudes. Veselā saprāta izmantošana pamatojas uz to, ka būtībā riska vadība nav sarežģīta zinātne ar lielu skaitu grūtu formulu, bet elementāru ikdienišķu parādību analīze un atbilstošs darbs ar faktiem.
3. Risku vadības stratēģija ir ilgtermiņa principi un risku vadīšanas likumi organizācijā, kas ir izveidotas uz risku situāciju prognozēšanās un risku vadīšana atšķirīgu metožu izmantošanas. Galvenie elementi Integrētas risku vadības stratēģijas izstrādāšana nefinansiālas uzņēmumos ir procesu vadība, stratēģiskā vadība, kvalitātes sistēmas vadība. Transporta uzņēmumiem Integrētās riska vadības sistēmā, kvalitātes sistēmas vadība tiek aizvietota ar apdrošināšanu, un liela ietekme ir ārējām kontroles organizācijām. Transporta uzņēmumu risku vadības stratēģiju galvenokārt noteic divi faktori – ārējas organizācijas kontrole (galvenokārt Valsts institūcijas un apdrošināšanas sabiedrības. Tāpēc transporta uzņēmumu risku vadības stratēģiju var sadalīt divus līmeņus, kur 1. līmenis (galvenais) ir kontrole un 2. līmenis ir risku nodošana apdrošināšanas sabiedrībām.
3. Riska vadības pasaules prakse uzskata standartu par paraugu, pie kura ir vērts tiekties. Riska vadības sfērā ir daudz standartu. Tai pašā laikā eksistējošo riska vadības standartu sakņojumi , kā arī rekomendēto nozaru prakšu milzīgais skaitlis, iet no ārzemes, aizbāžot pamatā ārzemes īstenības principus. Bet galvenie trūkumi ir tas, kas gandrīz visi neievēro biznesa specifiku un nav konkrētas darbības instrukcijas, tāpēc jebkuram uzņēmumam jāsastāda sev pievērotu risku vadības sistēmu vai stratēģiju izmantojot, ka bāzi sev piemērotāku standartu.
4. Visi modeli, kas piedāvā dažādi standarti ir pārāk sarežģīti un paredzēti lieliem uzņēmumiem. Vidējiem pakalpojuma uzņēmumiem autore izstrādāja vienkāršotāku modeli, kur atbildīgam par risku vadīšanas sistēmas ieviešanu jābūt uzņēmumu vadītājām (vai valdes loceklis), jo viņam jāorganizē pirmie soli.
5. Autore secināja, ka riska vadības darbu var uzskatīt par antikrīzes pārvaldes profilaktisku darbību, tāpēc nedrīkst sadalīt šos divus pārvaldes veidus, un uzskatīt tos par divām dažādām sistēmām. Jo, ja risku vadība neizpildīja savas funkcijas – neizdevās kādu apstākļu dēļ samazināt vai lokalizēt riskus un uzņēmumā notika krīze, tad stājas spēkā antikrīzes plāns, kurā sīki ir aprakstīti pasākumi iziešanai no krīzes un uzņēmuma atveseļošanās darbība. Pamatojoties uz secinājumiem, autore ir izstrādājusi priekšlikumus:
 nopietnāk attiekties pie riskiem, mainīt gaidīšanas pozīciju uz vairāk iedarbīgu;
 nevajag visu atbildību par risku vadību likt uz grāmatvežiem, jo tie atbild tikai par finanšu radītājiem;
 obligāti iecelt atbildīgas personas par noteiktu darbību, kas būs veikta uz risku samazināšanu vai lokalizāciju;
 nevajag attiekties pie risku vadības standartiem, ka pie ideālas risku vadības modelim, jo tie ir neņem vērā biznesa specifiku un nedot rīcības plānu, tāpēc uzņēmuma pašam jāizstrādā sev piemērotu risku vadības modeli;
 obligāti risku vadīšanā jāpiedalās visiem darbiniekiem (ja uzņēmums nav liels), vai katras sfēras pārstāvji, kuri praktiski ar to ir saistīti, lai risku vadības sistēma būs efektīvāka, ar praktisku, bet ne ar teorētisku profili.
Autore uzskata, ka jāturpina pētīt risku vadības problemātiku, jo ar katru gadu mainās galveno uzņēmumu risku īpatsvars, rodas jaunie riski u jāmeklē jaunas to samazināšanas metodes un modeļus.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties