Romānā dzīves patiesība izpaužas gan tematikā, gan sižeta un tēlu izveidē, gan valodā. Brāļiem Kaudzītēm ierosmi romānam devusi zemes pārmērīšana Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā un Vēļķu muižā. Kaudzītes romānā atklāj muižas un zemnieku attieksmi, mantas vairošanas ceļus un līdzekļus, zemnieku darbību pagasta pārvaldes iestādēs un kultūras organizācijās, pārvācošanās tendences, spilgtas sadzīves ainas un raksturus, negatīvas parādības sadzīvē un daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attieksmes gan ģimenē, gan ar kaimiņiem.
Romāna sākumā skolotājs saka: “Mums ir jārūpējas par to, lai pieņemas sirds tiklībā un prāts skaidrībā, tad vajadzīgais un pieklājīgais dzīves smalkums nāks arī līdz.” “Mērnieku laikos” konflikts rodas tradīciju un laikmeta nosacīto uzskatu rezultātā. Vairumā gadījumu dramatiskās situācijas izriet no Oļinietes valdonīgā, paštaisnā, neiecietīgā rakstura, un arī apstākļi ietekmē viņas raksturu. Lielu interesi un satraukumu slātaviešos un čangaliešos izraisa ilgi gaidītā mērnieku ierašanās. Piekukuļošanas tēlojumam ir izcila vieta ar mērniecības darbiem saistītajos notikumos. Kaudzītes rāda, kā slātavieši drūzmējas pie Feldhauzena mājas, kā Prātnieks vij intrigas un pilda savu kabatu, kā Ķencis un citi čangalieši ved dāvanas un nokļūst cietumā.
Mērnieki zemnieku uztverē ir kungi, tālab arī viņu labvēlību zemnieki cenšas iegūt šādā veidā. Tā kā mērnieki ne tikai pieņem dāvanas, bet paši ierosina to došanu, zemnieku starpā izraisās sacensība. Kaudzītes pareizi saskatījuši un atspoguļojuši mērnieku patvaļīgās rīcības seku otru pusi – zemnieku protestu.…
