Latvija komunistiskā totalitārisma gados

Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma PSRS kara flote bija lielākā Baltijas jūrā. Kad tika slēgts Molotova–Ribentropa pakts, viens no vācu nodomiem bija neitralizēt "sarkano" kara floti. Berlīnei bija nepieciešams, lai tās darbība aizsargā metālu rūdu un niķeļa piegādes no Somijas un Norvēģijas uz Vāciju.
Tikai dažas dienas bija pagājušas kopš PSRS un Baltijas valstu savstarpējās palīdzības līguma noslēgšanas, kad 1939. gada 10. oktobrī Liepājā jau ieradās padomju karaflotes lepnums — kreiseris "Kirov" un divi iznīcinātāji "Smetļivij" un "Stremiteļnij". Kuģus sagaidīja oficiāla delegācija, kurā bija PSRS vēstniecības padomnieks Ivans Čičajevs un Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers. Atskaņoja PSRS valsts himnu "Internacionāle" un "Dievs, svētī Latviju!". Sekoja apsveikuma runas, pēc kurām Latvijas puse rīkoja banketu kuģa komandierim un augstākajiem virsniekiem. PSRS vēstnieks Ivans Zotovs vēlāk ziņoja, ka ģenerālis Dankers uzsaucis tostu par godu "PSRS lielajam vadonim biedram Staļinam". Vēstnieks par tādu iztapības "augstāko pilotāžu" bija sajūsmā un īpaši izcēla šo epizodi savā ziņojumā. Nezin vai Zotova kungs būtu tikpat sajūsmināts, ja ģenerālis uzsauktu tostu arī par otro "dižo vadoni" un pirmā sabiedroto — Ādolfu Hitleru, jo tieši ar viņa svētību padomju karakuģi taču bija iebraukuši Liepājā. Bet nekas, O. Dankers atbilstošos tostus uzsauca tikai gadu vēlāk. …