Līdzīgi kā Rietumeiropā, arī Baltijā 18. gadsimtā sāka izplatīties apgaismības idejas, kuru piekritēji bija sastopami gan mācītāju, gan muižnieku un birģeru vidū. Progresīvākie mācītāji savos sprediķos un rakstos sāka propagandēt laicīgo zinātņu jaunākās atziņas. Rietumeiropas apgaismotāji kritizēja tur valdošo absolūtismu, turpretī apgaismotāju Baltijā satrauca dzimtbūšanas fakts un dzimtzemnieku beztiesiskais un ekonomiski smagais stāvoklis. Tā kā daudzi no apgaismotājiem bija dzimuši un auguši Vācijā, viņiem šīs Baltijas un Krievijas sociālās īpatnības likās šokējošas. (2)
Bet kā tad bija ar vācu un latviešu attiecībām? Atgriezīsimies pie Garlība Merķeļa, kurš tik emocionāli traģiskās krāsās aprakstīja latviešu stāvokli filozofiskā gadsimta beigās. Ne jau tikai G.Merķeļa darbā „Latvieši” kritizēta dzimtbūšanas iekārta Baltijā 18. gadsimtā. Faktiski šeit var runāt par veselu Baltijas vāciešu publicistikas tradīciju, kurā tika runāts par zemnieku smago stāvokli, beztiesību utt. Tas tiešām nebija mīts. Mīts bija šī stāvokļa attiecināšana uz visiem Latvijas vēstures periodiem, sākot jau ar 18. gadsimtu. Zemnieku stāvoklis šajā laikā bija smags, lai cik vienkārši tagad kāds runātu par nacionālo saskaņu šajā laikā un vēlāko nacionālismu, pretrunām, cīņu utt. Vēsture rit savu gaitu, un katrs laikmets atnes savas idejas. Neraugoties uz zemnieku smago ekonomisko stāvokli, 18. gadsimts ir latviešu nācijas veidošanās un pirmās atmodas laikmets sakarā ar latviešu zemniecības neparasti augsto izglītības līmeni šajā laikā, kuru var uzskatīt par fenomenu visas Eiropas mērogā (~60% lasītpratēji).…
