Atbalsta grupa izbijušiem narkomāniem

Savā darbā par mērķa grupu izvēlējos jauniešus izbijušus narkomānus. Tā nebija nejauša izvēle, bet gan notikumu virpulis, kas lika man izvēlēties tieši šo tēmu. Manās rokās atkal bija nonākusi Kristiānes F. Grāmata „Mēs Zoo stacijas bērni”. Pārlasot šo grāmatu, visvairāk atmiņā iespiedās teikums no ievada, citēšu : „Ne jau kādas īpašas no dzimšanas slimu jauniešu kategorijas dullums, bet gan vesela virkne savstarpēji saistītu problēmu – to skaitā necilvēciskie dzīves apstākļi, bērnu rotaļu pasaules apspiešana, strīdi vecāku starpā, vispārēja atsvešināšanās un izolēšanās kā skolā, tā ģimenē un tā tālāk – ir cēlonis tam, ka bērni un jaunieši kļūst par heroīnistiem.” Tā kā narkotiku atkarību parasti veiksmīgāk ārstē slēgta tipa iestādēs, tad pēcāk pēc atveseļošanās, manuprāt, ļoti noderīga būtu atbalsts grupa, lai varētu dalīties iespaidos un viens otru atbalstītu, lai nenonāktu atpakaļ atkarībā.