Simboli un to skaidrojums Jāņa Jaunsudrabiņa romānā "Aija"

3. Sarkanais lakatiņš.
Sarkanais lakatiņš pirmo reizi parādās darba sākumā:
"Viņai bija sarkans lakatiņš galvā kā krievietei, un tas izskatījās tik savādi, ka es pirmajā brīdī pavisam apjuku un nepadevu ne labas dienas, ne rokas."
Trešajā daļā Jānis uzdāvina Aijai un viņas meitām tādu pašu sarkanu lakatiņu. Viņš vēlējās atkal redzēt to Aiju, kāda viņam viņa bija palikusi atmiņā:
"Tā bija tā pati skaistā, apaļā seja. Gan mazliet lielāka un rupjākiem vaibstiem - tā tomēr pilnīgi saskanēja ar atmiņās glabāto, un Jānis paliecās, lai viņu noskūpstītu."
Es domāju, ka lakatiņš jaunības bezrūpības un nevainības simbols, tāpēc Jānis gribēja Aijai atgādināt, cik labi viņiem bija tolaik. Viņš bija jau sapratis, ka Aija vairs nav tas pats cilvēks, kas tolaik viņa bija, un, tāpēc, atgādinot viņai tos laikus, cerēja iegūt harmoniju savās attiecībās.

4. Galdara duncītis.
Galdars, kurš trin savu duncīti, parādās Jānim, kad Jānis jūt bezcerību. Pirms kāzām viņš parādās, jo Jānis cer, ka Aija spēs remdēt tās sāpes, ko viņš juta par nodarīto Ievai:
"Un it kā lūgdamās šī sāpju pilnā sirds nesa līdz vēlēšanos: kaut Aija simtkārt atmaksātu, ko viņš Ievai pāri nodarījis, atraidīdams viņas mīlestību."
…