Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:523955
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
  Velns    2
  Velna tēls    4
  Tautasdziesmu velns    5
  Velna dziesmas    6
  Velna pieminējumi    7
  Latviešu mitoloģija    8
  Nobeigums    9
  Secinājumi    10
  Literatūras saraksts    11
  Pielikums    12
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu mitoloģijā ir dažādi mitoloģiskie tēli, piemēram kā, Dievs, Laima, Saule un Mēness, Pērkons, Māra, Zvaigznes, Ūsiņš, Jumis, Dieva dēli, Saules meitas, Velns, Veļi, Māte. Es izvēlējos rakstīt tieši par Velnu, jo velējos uzzināt kaut ko vairāk par Velnu.
Tādu viņu jau sen arī mācītājs Stenders aprakstījis: „Velns esot melns, pār visu miesu spurains, ar platu galvu, stāviem ragiem, sarkanām, degošām acīm; tam esot kuprains deguns, līki nagi, govs aste. Viņa svārki esot sarkani, taisīti pēc vācu modes. Tas staigājot visur apkārt un pinoties ar burvjiem un raganām, tiem naudu, labību u.c. mantas nesdams. Tas varot acumirklī pārvērsties, kurā miesā un sējā gribēdams: tas rāpjot kā ķēms pa kapsētām un tumsām baidot cilvēkus kā spoks. „Tīri vai jānodrebinās, tādu briesmoni ieraugot!
Bet vai Velns maz ir tik melns? Tautas garamantas rāda, ka Velns ne tikai spēj pārvērsties dažādās būtnēs (izņemot gaismas sajaucēju gaili, kuru izdzirdot viņam jāņem kājas pār pleciem), bet arī to, ka aiz viena un tā paša Velna vārda slēpjas vairākas visai atšķirīgas būtnes. Atceries: arī Dievs ir citāds pasakās un teikās, citāds – tautasdziesmās. Bez Velna atnestajām dūņām Dievs nemaz nebūtu varējis pasauli izveidot – nebūtu bijis no kā radīt. Jo Dievam tikai tā dzīvības dvaša, bet Velnam – viela.
Velns agrāk bijis pazemes un veļu valdnieks, uz to norāda pats vārds „velns”, kas cēlies no vārda „velis”. Pasakās aprakstīta Velna pazemes pils, uz kurieni viņš aizveda nolaupītās meitas un kalpus. Bet šim mājoklim maz līdzības ar elli. Senā Velna mitekļus vēl šobaltdien palīdz atrast vietvārdi, kuros saglabājies Velna vārds, - Velna purvs, Velna ala, Velna atvars, Velnezers u.tml. Viņš mitinājies arī rijas krāsnī – vietā, kur, pēc senču ticējumiem, mājojoši veļi.
Kā jau pazemes valdnieks. Velns ir ļoti bagāts („bagāts kā Velns”). Taču ko līdz manta, ja nav prātā? Tautas atmiņā glabāto Velnu grūti nosaukt par pasaules ļaunumu iemiesojumu. Pasaku un teiku Velns drīzāk ir labsirdīgs lētticīgs, kārs uz spēkošanos un derībām, bet, pamuļķis būdams, allaž zaudē. Attapībā viņu pārspēj ir mazais ganu puika. Tālab pret nabaga Velnu tauta izturas pat ar līdzcietību un žēlumu, jo pasakās neviens cits netiek tā apcelts kā viņš.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties