Eiropas, Āfrikas un Amerikas cilvēktiesību sistēmas, to plusi un mīnusi

Amerikas cilvēktiesību sistēma
Amerikas valstu organizāciju ( turpmāk AVO) ir reģionāla starpvalstu organizācija, kura veic savas funkcijas ar dažādu institūciju palīdzību, piemēram, Pastāvīgās Padomes un Ģenerālās asamblejas, kas ir organizāciju augstākā politiku veidojošā institūcija. Latīņamerikas valstis kopīgi ar ASV dibināja Amerikas sistēmu cilvēktiesību aizsardzības jomā, ko veido vairāku starptautiski līgumi. Šie līgumi ir saistoši AVO dalībvalstīm, kas atrodas Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kontinentos un Karību jūras salās. Amerikas cilvēktiesību sistēmas pamatā ir AVO Statūti un Amerikas Cilvēktiesību konvencija. Amerikas cilvēktiesību normas un sistēmas attīstījās turpat 50 gadu garumā, jo ASV valdības attieksme bija neitrāla un neieinteresēta šajā jautājumā. AVO Statūti tika pieņemti 1948.gadā un sākotnēji tajos bija maz nosacījumu par cilvēktiesībām. Jānorāda, ka tajā pašā gadā tika pasludināta Amerikas Cilvēka tiesību deklarācija (turpmāk deklarācija), kurā ir ietvertas un ar statūtiem nostiprinātas salīdzinoši daudz cilvēktiesību nosacījumu. Deklarācijas preambulā ir uzsvērts, ka cilvēktiesību starptautiskai aizsardzībai ir jābūt attīstībā esošo Amerikas tiesību pamatprincipam. Deklarācijas tiesību katalogā ietvertas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un daudzas citas tiesības, kas pauž cilvēktiesību aizsardzību un izvirza tās par primārām. Deklarāciju pieņēma kā juridiski nesaistošu konferences rezolūciju un sākotnēji tika paredzēts, ka tai nebūs juridiska spēka. …