Latvijas Republikā darba tiesiskās attiecības, tai skaitā, darba tiesisko attiecību izbeigšanu, regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautiskās tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī koplīgums, darba līgums un darba kārtības noteikumi.
2001.gada 20.jūnijā Saeima pieņēma jauno Darba likumu, kas ieviesis ļoti nozīmīgas izmaiņas esošajā darba tiesību sistēmā. Šo izmaiņu mērķis ir panākt darba tiesību sistēmas sakārtošanu atbilstoši vispārējām Rietumeiropas darba tiesību tradīcijām un 21.gadsimta darba attiecībām. Tāpēc šī likuma sastādīšanā tika ņemti vērā vairāki valstij saistoši starptautiski dokumenti, Eiropas Savienības rekomendācijas, attīstīto valstu pieredze, kā arī Latvijas īpašā situācija, nostiprinot savu jaunas, demokrātiskas un tiesiskas valsts statusu. Kaut arī kopš likuma pieņemšanas brīža, tas jau ir piedzīvojis vairākkārtējus grozījumus, tomēr vēl līdz pat šai dienai likumdevēji, darba tiesību speciālisti, uzņēmēji, arī darba ņēmēji un darbinieki, kas savu interešu aizstāvībai griezušies tiesā vai Valsts darba inspekcijā, tiešā vai netiešā veidā strādā pie tā, lai uz darba tiesisko attiecību reglamentācijas jomu attiecināmie nacionālie tiesību akti pilnveidotos.
Ne tikai tiesību akti, bet arī pati darba vide Latvijā šodien vēl nebūt nav atbilstoša attīstītas un demokrātiskas valsts modelim. Vēl joprojām likums daudziem darba devējiem ir tikai formalitāte. Visai izplatītas ir arī situācijas, kas pierāda, ka nedz darba devēji, nedz arī darbinieki pietiekami nepārzina darba tiesisko attiecību reglamentācijas jomu, tostarp darba tiesisko attiecību izbeigšanos. Darba likumā ietvertās izmaiņas, kā viss jaunais, ir radījušas dažādas neskaidrības arī attiecībā uz likuma prasību izpildi. Šāda situācija rada ne tikai konflikta situācijas, bet arī virkni tiesas prāvu, kur darbinieks, cenšoties aizstāvēt savas tiesības griežas tiesu instancē ar prasību atzīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu par nelikumīgu.
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir aktuāla arī praktiskajā darbā, jo gandrīz katrā uzņēmumā kāds darbinieks ir bijis jāatlaiž. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir labi jāpārzina darba tiesisko attiecību izbeigšanas regulējumu spēkā esošajā likumdošanā, lai nerastos tiesību strīds. Tāpēc, lai palīdzētu darba devējam ikdienas darba praksē piemērot Darba likuma normas, kā arī, lai sniegtu ieskatu uzņēmuma personālvadības politikas īstenošanā un pilnveidošanā, ir izstrādāta „Darba devēju rokasgrāmata”, kuras autores ir Daiga Ermsone un Solvita Bleiere.
Taču vienu no plašākajiem Darba likuma pētījumiem saistībā ar pastāvošo tiesu praksi ir publicējis Ingus Gailums. Pētījumi par darba tiesisko attiecību izbeigšanu sakarā ar darba devēja uzteikumu ir izklāstīti viņa sarakstītajā grāmatā „Darba likums. Komentāri. Tiesu prakse. 3.grāmata C (100-129. pants) un D daļa”. Šīs abas grāmatas, pēc autores domām, ir plašākie un labāk izskaidrojošākie darbi, kuri plaši izmantoti arī šī darba ietvaros.
Kvalifikācijas darba mērķis ir raksturot darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc darba devēja iniciatīvas un tiesiskās sekas, nelikumīgi izbeidzot tiesiskās attiecības.
Kvalifikācijas darba uzdevumi ir:
1.raksturot LR Darba likumā paredzēto darba tiesisko attiecību izbeigšanās pēc darba devēja iniciatīvas veidus;
2.analizēt tiesu praksi lietās par Darba likuma pārkāpumiem, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja iniciatīvas;
3.izpētīt darba tiesisko attiecību izbeigšanas organizāciju sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „xxxx”;
4.izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus, kas vērsti uz darba tiesisko attiecību izbeigšanās pēc darba devēja iniciatīvas regulējuma pilnveidošanu.
Kvalifikācijas darba „Darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc darba devēja iniciatīvas” struktūru pamato loģisks temata izklāsts un analīze, kā arī darbā analizējamo jautājumu reglamentācijas secība Darba likumā.
Kvalifikācijas darba veikšanai izmantotie avoti, galvenokārt, ir Latvijas Republikas likumi, to komentāri, kā arī zinātniski pētnieciskie darbi par darba tiesiskajām attiecībām, publikācijas periodiskajos izdevumos un tiesu prakses materiāli. …
