Tabulā apkopoti visi iepriekš apskatītie relatīvie rādītāji. Tādējādi tie ir vieglāk apskatāmi un analizējami. Šādas analīzes rezultātus uzņēmuma vadība izmanto, lai izstrādātu turpmākās uzņēmuma darbības veiksmīgus virzienus, kas nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu.
Kopumā uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir uzskatāms par stabilu.
Secinājumi
1. Laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam uzņēmums ir ievērojis gan pirmo, gan trešo bilances zelta likumu, jo ilgtermiņa ieguldījumi tika pilnībā finansēti no pašu kapitāla un īstermiņa kapitāls ir pilnīgi novirzīts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.
2. SIA „XXX” likviditātes rādītāji ir labi un pārskata gados uzņēmumam nav bijušas problēmas ar īstermiņa saistību apmaksu.
3. Aktīvu aprites koeficients 2009. un 2010. gadā ir strauji samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
4. Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients pēdējos 2 gados ir bijis zems, kas nozīmē, ka ir pieļautas pārmērības ilgtermiņa ieguldījumu veidošanā vai ir bijuši tādi objekti, kuru uzņēmums neefektīvi izmantojis saimnieciskās darbības veikšanā.
5. Krājumu aprites koeficients pēdējos gados ir samazinājies, salīdzinot ar 2006. gadu, un krājumu vienas aprites ilgums pieaudzis, kas nav pozitīvs rādītājs.
6. Debitoru parādu aprites koeficients 2010. gadā ir samazinājies par 4,48 reizēm gadā, salīdzinot ar 2006. gadu.
7. Finanšu atkarības koeficienta līmenis pārsvarā bijis vidējs, kas nozīmē, ka uzņēmumam nav bijušas problēmas ar aizņemtās summas atdošanu.
8. Pašu kapitāla īpatsvars bilancē ir pieaudzis, tātad, kreditoru risks samazinās.
9. Pašu kapitāla, aktīvu un komerciālā rentabilitāte uzņēmumā katru gadu ir sarucis, jo samazinājušies pamatlīdzekļi un peļņa.
Priekšlikumi
1. Uzņēmumam vajadzētu rūpīgāk veikt preču iepirkšanas plānošanu, lai samazinātu lieko krājumu skaitu noliktavā.
2. Vairāk jāseko līdz rēķinu apmaksai, lai samazinātu debitoru apmaksas kavējumu laiku.
3. Jādomā par finanšu līdzekļu optimālu izmantošanu.
…
