Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:512342
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Elīza bija pārdevusi savu govi, lai varētu aizsūtīt naudu Solvitai. Autore Elīzu pazina jau septiņus gadus. Elīzes māja gruva kopā ar viņu, Elīzai palika 66 gadi. Uz nāves gultas Elīza nolēma autorei atklāt sava mūža lielāko noslēpumu, viņa izstāstīja, ka bija slēpusi Ēriku, kas bija piedalījies grupveida izvarošanā. Ēriks bija pakāries Meža – Eriņos. Viņa ar Justu bija aprakuši Ēriku mežā. Tajā vakarā Justs bija dzēris un raudājis. Elīza jutās vainīga par Ērika izdarīto, jo viņš bija viņas dēls un viņa bija Ēriku uzaudzinājusi. Vēl Elīza domāja par to, kā viņas dzimtas vīriešu dzīves atkārtojas. Par to kā viņas tēvs Ernests bijis slaists, viņš bija kara veterāns un to vien darīja, kā staigāja pēc visādiem papīriem, kas pierādītu, ka viņš nav darba spējīgs. Elīzas brālis Augusts bijis tieši tāds pats kā tēvs, viņš karā bija zaudējis roku, bet viņam bija ļoti gudra galva, lai gan viņš maz to izmantoja, bet vairāk dzēra. Un Augusta dēls Justs arī bija dzērājs un varmāka, jo nepārtraukti sita savu sievu.
Elīza nomira. Viņas acis nebija laicīgi aizvērtas, tāpēc tās bija pusvirus. Pēc bērēm, ejot mājās, autore raudāja.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties