Nobeigums
Pjērs Burdjē dod vairākas habitusa definīcijas un mēs varam teikt, ka habitus ir dispozīciju kopums ko indivīds inkorporē savās mentālajās struktūrās ilgstoši atrodoties vienā pozīcijā. Rakstot un lasot materiālus šim referātam, uzzināju vairākas jaunas lietas, kas man šķita ļoti interesantas habitus teorijā. Pjēram Burdjē piemīt oriģināls skatījums uz stratifikāciju un eliti. Likās interesanti un man tas bija jaunums, ka Burdjē teorētiskā balss ir atzīta pat tik specifiskā sfērā kā literatūras kritikas teorija – piemēram, par godu Pjēram Burdjē iznāca literatūras vēstures žurnāls "Modern Language Quarterly" kas pilnībā veltīts Burdjē teorijām, ļoti iespaidīgi.
Habitus koncepts Burdjē ļauj pakaidrot dažādu grupu atšķirīgās gaumes un dzīves stilus. Caur habitus mēs varam iegūt veselā saprāta pasauli, sociālās pasaules ainu. Mēs pasauli redzam tieši tā, kā tā ir "jāredz" (kā mēs to redzam) no pozīcijas, kurā atrodamies. Galvenais uztveres izmaiņas faktors subjektīvajā līmenī, raksta Pjērs Burdjē, ir pozīcijas maiņa.
Referātā apskatīju daļu no Pjēra Burdjē biogrāfijas, kur uzzināju jaunas lietas. Piemēram, ka Pjēram Burdjē ir filozofa profesija. Tad aplūkoju un izpētīju pašu habitus teoriju, kas man likās aizraujoša. “Pēc Pjēra Burdjē - habitus - tā ir spēja brīvi ražot praksē apgūtās uztveres shēmas, domas, komunikācijas, darbības”. Kā nā nākamo mazo tēmu es apskatīju habitus jēdzienu socioloģiskā skatījumā. Un kā noslēdzošo referāta tēmu es aplūkoju habitus strukturējošo struktūru. “Habitus strukturētā struktūra ir dalīšanas princips uz loģiskām klasēm, kas organizē sociālas pasaules uztveri, pats ir dalīšanas inkorporācijas produkts uz sociālām klasēm.”11
…
