Makroekonomiskie rādītāji Latvijā un Polijā ... / ID: 504168

Autors: Knopka (3)

Vērtējums:

Publicēts: 02.06.2016.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 21 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	4
1.	MAKRONOMIKAS TEORĒTISKIE UN PRAKTISKIE RĀDĪTĀJI	6
1.1.	Iekšzemes kopprodukts (IKP)	6
1.2.	Inflācija	9
1.3.	Bezdarbs	10
1.4.	Valsts kopbudžets un valsts parāds	11
1.5.	Ārējās tirdzniecības attīstība	12
2.	MAKROEKONOMISKĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ	13
2.1.	Iekšzemes kopprodukts (IKP)	14
2.2.	Inflācija	17
2.3.	Bezdarba līmenis	18
2.5.	Ārejās tirdzniecības attīstība	20
2.6.	Valsts budžeta deficīts un valsts parāds	23
3.	MAKROEKONOMISKĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE POLIJĀ	27
3.1.	Iekšzemes kopprodukts (IKP)	28
3.2.	Inflācijas tendences	29
3.3.	Bezdarba līmenis	30
3.4.	Ārējas tirdzniecības attīstība	31
3.5.	Valsts budžeta deficīts un valsts parāds	33
	SECINĀJUMI	35
	PRIEKŠLIKUMI	38
	IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS	40

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Latvija un Polija ir Austrumeiropas valstis Baltijas jūras reģionā. Valstīm ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, vēsturiski bija saistīti tautu likteņi 19. un 20. gadsimtā. 2004.gadā Latvija un Polija iestajās Eiropas Savienībā. Bet Polijai ir ilgstošāka neatkarības vēsture, vairāk pieredzes valsts pārvaldīšanā, lielāka platība un iedzīvotaju skaits, nekā Latvijā.
Polija ir veiksmīgi attīstījusies pēc pārējas no plānveida uz tirgus ekonomiku 1980.gadu beigās, bet Latvijai bija jāmeklē jaunie ražošanas un tirdzniecības sakari, pārkārtotpolitisko, ekonomisko un sociālo sistemu, t.i. „sākt no sākuma”. Bez tam Polija ir praktiski mononacionālā valsts, bet Latvija – daudznacionālā, ar lielu iebraucēju skaitu, un sakarā ar to – sabiedrības sašķeļtība.
Pēc iestāšanās ES 2004.gadā katrai valstij rodās jaunās problēmas, kā arī sasniegumi un neveiksmes.
Rezumējot ir jāsecina:
1. Neskatoties uz sarežģījumiem globālajā, jo īpaši eirozonas, ekonomikā, Latvija turpināja sekmīgi atgūties:
tautsaimniecībā saglabājās mērens darba samaksas pieaugums,
sekmīgi turpināja rukt bezdarbs,
savukārt zemā inflācija veicināja pirktspējas uzlabošanos.,
pozitīvās tendences veicināja iekšzemes patēriņa aktivizēšanos.
2. Polija bija pazīstama ar lētajām nekvalitatīvajām precēm (daudzkārt slaveno firmas preču viltojumiem), ko tirgoja visā Austrumeiropā; taču arī tas ir noiets etaps, un tagad poļu ražojumi kļūst arvien labāki.
3. Kopš 2008.g. visu Eiropas Savienības valstu IKP nedaudz kritās, bet Polijas IKP pieauga par 25%, Latvijas – tikai 13% vidēji.
4. Kopš 2009.gada apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomi Polijā ir pieauguši par 20,1%, kamēr Latvijā - par 49%,kas ir saistīts ar investīcijām Latvijas tautsimniecībā. Kopš 2009.gada apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomi Polijā ir pieauguši par 20,1%, kamēr Latvijā - par 49%.
5. Patēriņa preču inflācija ir ļoti augsta īpaši Baltijas reģionā; Latvija ir absolūta līdere šajā jomā. Polija vēl neievesa euro, un poļu zlots kaut zaudēja vērtību, ļauj apturēt inflācijas tempu. kad eirozonas nākotnes aprises ir mazliet skaidrākas, Polija apsver pievienošanos eirozonā jau 2016.gadā.
…