Viena no makroekonomikas problēmām ir pilnīga resursu nodarbinātība, kurā ietilpst iedzīvotāju nodarbinātība, bet šī pilnīgā nodarbinātība nav iespējama, ja nav pietiekams darbaspēks.
Diemžēl darbaspēka trūkums ir novērots un jau kļuvis par problēmu arī Latvijā. Tā samazināšanās veicina makroekonomikas nestabilitāti un aizkavē Latvijas produktivitātes izlīdzināšanos ar citām Eiropas Savienības valstīm, tādēļ ir svarīgi šo problēmu risināt.
Tā kā visā pasaulē ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies, liela daļa no strādājošajiem nevar būt droši, ka viņu darba vietas būs arī nākošgad. Šī problēma saista mūs visus, tādēļ tā ir aktuāla un svarīga.
Darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt dažādu ekonomikas speciālistu viedokļus par darbaspēka trūkumu Latvijā un tā risinājumu, tāpat sniegt savu viedokli un mēģināt izvirzīt savus risinājumus šai problēmai.
Darbaspēks ir gan fizisko, gan garīgo spēju kopums, ar kura palīdzību tiek ražotas preces un pakalpojumi. Šim spēju kopumam arī tiek noteikts gan pieprasījums, gan piedāvājums. Un, tādēļ viens no iemesliem ir šī pieprasījuma un piedāvājuma svārstība, tie neatrodas vienā līmenī. Darba pieprasījums pārsniedz darbaspēka piedāvājumu vai nu pēc lieluma vai kompozīcijas, kurš veidojas ekonomiskā cikla fāzē vai arī pēc strukturālām izmaiņām, vai arī kādos citos procesos.
Otrs darbaspēka trūkuma rašanās iemesls ir darbaspēka piedāvājuma samazināšanās demogrāfiskās attīstības vai emigrācijas dēļ. Runājot tieši par situāciju Latvijā, tad notiek gan migrācijas process, kura rezultātā ir samazinājies iedzīvotāju skaits, gan lēni notiek demogrāfiskā attīstība, jo mirušo skaits pārsniedz jaundzimušo skaitu.…
