Viedokļu paušana ārzemju žurnālistu blogos un mikroblogos

SECINĀJUMI
Ir grūti iezīmēt robežu, kur sākas un beidzas profesionāla žurnālistika, taču tas arī nav neiepējami. Darba autore secina, ka Nikolajs Troickis ir atļāvies būt naivs, nerēķinoties ar sekām, kādas provocēja viņa blogs. Vai tiešām, būdams žurnālists un blogeris ar stāžu, viņš ticēja tam, ka tik radikāls ieraksts paliks neievērots? Darba autorei nav pierādījumu, kas runātu par labu faktam, ka Troickis ir apzināti vēlējies tik atlaists, kādēļ arī tika izveidots tik radikāls ieraksts platformā LiveJournal, tāpēc viņa rīcību var traktēt arī kā muļķību, taču nerakstīti žurnālistikas likumi paredz bojāeju naivam un nekompetentam žurnālistam. Homoseksuālisms Krievijas Federācijā nav krimināli sodāms. Protams, pastāv diskriminācija, ko dēvē par homofobiju, taču „sejas” saglabāšana pasaules attīstīto valstu priekšā pieprasa dubultmorāles pielietošanu – nav izslēgts, ka „РИА” Новости vadība atbalsta Troickā viedokli, ko viņš ir paudis, taču tas ir jāpatur aiz kadra. Troickā rīcība ir kompromitējusi pašu aģentūru pasaules kopienas priekšā, jo viena žurnālista uzskati tajā pašā brīdī var tikt reprojicēti uz visu uzņēmumu. Kas attiecas uz homoseksuālismu kā tādu, antīkajos laikos tajā tika saskatīti draudi vīrišķibai, šodien tas biedē citu iemeslu dēļ, taču laba žurnālista pienākums nav radikāli kritizēt, bet gan pievērst uzmanību problēmai, ierosināt diskusiju, savākt viedokļus un profesionālā veidā apkopot informāciju. Tā kā Nikolajs Troickis nav rīkojies šādi, darba autore secina, ka viņš nav pietiekami profesionāls žurnālists un viņa atlaišana bijusi likumsakarīga.


…