Latvijas astronomi
Zahārijs Stopijs (1535-1593/1594) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560-1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā. Izdeva kalendāru (1565), aprēķināja Saturna un Marsa konjukciju (1592. gada 8. jūnijā), kā arī paredzēja Saules un divus Mēness aptumsumus.
Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (1745-1811) bija vācu matemātiķis,«Academia Petrina» matemātikas profesors (1775—1811), astronomiskās observatorijas dibinātājs (1783).Pazīstams ar savām publikācijām par Jelgavas ģeogrāfiskajām koordinātēm (1784), par Merkura pāriešanu Saules diskam (1786), par Jupitera pavadoņiem.
Sergejs Slaucītājs (1902-1982) bija latviešu astronoms. Absolvējis Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti, vēlāk bijis docētājs Latvijas Universitātē(1939-1944) . 1944. gadā emigrējis uz Vāciju,bijis docētājs Baltijas universitātē Hamburgā(1946-1948). 1952. gadā kļuva par docētāju Laplatas universitātē, 1959. gadā par profesoru, vadījis Laplatas astronomijas observatoriju(1952-1975).Nodarbojies ar Dienvidu puslodes zvaigznāju pētīšanu.Slaucītājs ir uzlabojis vairākus astronomiskos instrumentus, tāpat konstruējis jaunu fotoelektrisko reģistrētāju. Ir apmēram 40 zinātnisku rakstu autors.
Jānis Ikaunieks (1912-1969) bija latviešu astronoms, Latvijas Zinātņu akadēmijas observatorijas dibinātājs Baldones Riekstukalnā un pirmais tās direktors. Lielu savu dzīves daļu veltīja, lai Latvijā tiktu uzcelta moderna astronomiskā observatorija .LZA Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektora vadību pārņēmis 1948. gadā un visu savu turpmāko dzīvi veltījis modernas astronomiskas observatorijas celšanai Latvijā. Astronomijas sektors ar 1.I 1958. pārveidots par Astrofizikas laboratoriju — patstāvīgu LZA zinātnisku iestādi, kas 1967. gadā pārtop par LZA Radioastrofizikas observatoriju (Baldones observatorija. 2012. gada 7. februārī «284984 Ikaunieks asteroīdam» tika piešķirts viņa vārds.
Kārlis Šteins (1911-1983) bija latviešu astronoms, asteroīdu un komētu pētnieks. Latvijas Universitātes profesors (1966). Šteins pirmais noteicis mazās planētas 1933 OP=QP precīzu orbītu. Mazā planēta ieguva kārtas skaitli 1284, un saskaņā ar tradīciju orbītas aprēķinātājs tai devis nosaukumu — 1284 Latvia. Astronomijas zinātni K. Šteins bagātināja ar saviem pētījumiem kosmogonijā, debess mehānikā un dažos precīzā laika noteikšanas jautājumos. Kārlis Šteins publicējis vairāk nekā 120 darbu. 1963. gadā PSRS ZA Galvenajā astronomiskajā observatorijā Pulkovā aizstāvēja doktora disertāciju „Komētu orbītu evolūcija”. Šteina vārdā nosaukti viņa atklātie komētu difūzijas likumi. Arī mazā planēta 2867 ir ieguvusi nosaukumu Šteins
Arturs Balklavs-Grīnhofs (1933-2005)– latviešu radioastronoms, zinātnes popularizētājs, LZA Radioastrofizikas observatorijas (1969-1997) un LU Astronomijas institūta (1997-2005) direktors, populārzinātniskā gadalaiku izdevuma «Zvaigžņotā Debess» (1969-2005) atbildīgais redaktors.
…
