Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:494726
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Nosusināšana un pārsusināšana    3
2.  Augšņu erozija un pasākumi tās samazināšanai    5
3.  Augšņu sablīvēšana un piesārņošana    8
4.  Nosusināšanas ietekme uz augu pasauli    11
5.  Upju notece hidromeliorācijas ietekmē    14
6.  Hidromeliorācija un ezeri    15
7.  Lauksaimniecības ūdenskrātuves un meliorācija    17
8.  Ūdeņu piesārņošana un aizsardzība    20
9.  Ūdens krājumi un resursi    23
  Nobeigums    26
  Literatūra    28
Darba fragmentsAizvērt

Antropogēnās erozijas cēlonis parasti ir dabas vides izmainīšana tautsaimniecības, visbiežāk zemkopības interesēs. To stipri var vicināt nesaprātīga lauksaimniecības zemju apsaimniekošana, ignorējot pret eroziju vērstus pasākumus. Kā raksturīgākos piemērus šai sakarā var minēt tīrumu ierīkošanu stāvās nogāzēs daudzgadīgo zālāju vietā, pauguru aršanu zemes virsmas slīpuma virzienā, kūdrāju izmantošanu rušināmkultūru audzēšanai, monokultūru audzēšanu, nesamērīgi liela lopu skaita ganīšanu ierobežotā platībā u.c.
Latvijā visvairāk izplatītākā ir plaknes erozija, kur virszemes ūdens straumes un straumītes vairāk vai mazāk vienmērīgi noskalo augsnes aramkārtu. Tiesa, pilnīgi vienmērīgs noskalojums dabā nav novērojams, jo augsnes virsma nekad nav pilnīgi gluda. Tāpēc virszemes ūdeņi noplūst pa mikroreljefa ievalkām, aiznesot līdzi humusvielas un augsnes sīkākās daļiņas.
Krastu erozijas galvenās izpausmes ir ūdenstilpju krastu izskalojumi, kas rodas ūdens viļņošanās ietekmē, kā arī izskalojumi upju u.c. ūdensteču līkumos un citur. Vietās, kur izskalošanās process neaprimst un kur krastu deformācijas nav deformācijas nav pieļaujamas, krasti un ūdensteču gultnes attiecīgi jānostiprina.
Latvijā vislielāko postu nodara ūdens erozija, kuras būtiska ietekme izpaužas vismaz 370 tūkst. ha liela lauksaimniecības zemju platībā. Ievērojamus zaudējumus nesošai vēja erozijai paļauts ap 30 tūkst. ha zemes. Daļa pret erozijas pasākumu ietilpst meliorācijas darbu kompleksā. Tomēr vislielāko ieguldījumu erozijas samazināšanā var dot zemes apsaimniekotāji, jo no viņu rīcības atkarīga augsnes iekopšanas pakāpe, gan platību izmantošanas veids.

Hidrotehniskie un agrotehniskie pasākumi cīņā pret eroziju varētu būt šādi:
Kontūrgrāvju ierīkošana virszemes ūdens pārvietošanai no nogāzēm;
Vietējās noteces dīķu ierīkošana;
Ūdens uztvērēju (šlukeru), drenāžas filtru un filtraku ierīkošana;
Platību iedambēšana ar nelieliem (0,2 – 0,3 m augstiem) valnīšiem;
Vagošana šķērsām nogāzei.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties