Motivēšanas nozīme personāla vadības procesā / ID: 491018

Autors: vaavere (1)

Vērtējums:

Publicēts: 03.07.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 17 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	ANOTĀCIJA	3
	ANNOTATION	4
	IEVADS	5
1.	MOTIVĒŠANAS PROCESS	8
1.1.	Motivēšanu raksturojošā terminoloģija	8
1.2.	Motivēšanas teorijas attīstība	10
1.3.	Motivēšanas teorijas	10
1.3.1.	Satura motivēšanas teorijas	11
1.3.1.1.	Maslova vajadzību hierarhija	11
1.3.1.2.	Hercberga „divu faktoru teorija”	14
1.3.1.3.	Alderfera ERG teorija	17
1.3.1.4.	Makklellanda „pieredzes vajadzību” motivēšanas teorija	18
1.3.2.	Norises jeb procesuālās motivēšanas teorijas	20
1.3.2.1.	Gaidu motivēšanas teorija	20
1.3.2.2.	Taisnīguma motivēšanas teorijas	22
1.3.2.3.	Portera un Loulera modelis	23
1.3.2.4.	Mērķu izvirzīšanas motivēšanas teorijas	24
1.3.2.5.	Raksturīgo pazīmju motivēšanas teorija	26
1.3.3.	Stimulējošās jeb atalgojuma motivēšanas teorijas	27
2.	MOTIVĒŠANAS PROCESS SIA „X”	32
2.1.	Uzņēmuma apraksts	32
2.2.	Personāla vadība uzņēmumā	36
2.3.	SIA „X” personāla motivēšanas procesa organizēšanas metodes	36
2.4.	Motivējošo faktoru noteikšana SIA „X”	40
3.	SIA „X” DARBINIEKU MOTIVĀCIJAS SISTĒMAS PILNVEIDOŠANAS IESPĒJAS	41
	SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI	63
	PIELIKUMI	68
1.pielikums.	Aptaujas anketas paraugs	69

Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienās ikviens konkurētspējīgs uzņēmums vēlas nopelnīt, par iespēju palielināt vai noturēt jau esošo tirgus daļu. Uzņēmuma produktīvai darbībai nepieciešami ražošanas faktori. Dažādu ekonomisko, sociālo un politisko faktoru ietekmē mainās izpratne par uzņēmuma ražošanas faktoru – tehnoloģiju, materiālu, kapitāla un cilvēka darba nozīmi tās mērķu sasniegšanā. Līdz ar to mainās arī cilvēkresursu nozīme dažādu mērķu sasniegšanā. Laika gaitā ir izveidojies, ka cilvēks un viņa darbs ir nozīmīgākais resurss uzņēmumā – ir pieaugusi ikviena darbinieka ieguldījuma nozīme uzņēmuma mērķu sasniegšanā. Tātad viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt tādu vadīšanas stilu, kas nodrošinātu cilvēciskā faktora vajadzību ievērošanu.
Jau no 19. gs. sākuma ārstu, inženieru, psihologu, sociologu un filozofu prātus ir nodarbinājusi motivācija. Pirmkārt jau kā līdzeklis darba ražīguma celšanai. Vēlākos gados arī kā vides elements, kuru uzlabojot iespējams nodrošināt ar kvalificētu, darbā ieinteresētu un pastāvīgu darbaspēku. Taču līdz pat šodienai nav vienotas definīcijas par to, kas tad ir motivācija. Ir izveidojušies divi viedokļi par motivācijas skaidrojumiem: pirmkārt ir autori, kas uzskata, ka motivācijas jēdzienu ir bezjēdzīgi skaidrot – jebkurš definējums nevar būt attiecināms uz visiem gadījumiem, un līdz ar to definējums zaudē jēgu, otrkārt, ir autori, kas definējumu cenšas atsavināt no nedefinējamiem terminiem, sakot, ka motivācija ir tas dzinulis, kas cilvēkiem liek darboties.
Ir izstrādātas ļoti daudz teorijas par to, kas tad īsti veido indivīda motivāciju un ar kādiem paņēmieniem to paaugstināt. Tomēr katra no tām nav universāla, piemērojama katrai situācijai un katram darbiniekam.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −50,24 €