Visaugstāko attīstības pakāpi sasniedz zīdītāju, it īpaši cilvēka nervu sistēma ( 10. att. ). Zīdītāju galvas smadzenes saglabājot mugurkaulnieku vispārīgas pazīmes, atšķiras ar principiālām īpatnībām, kas liek tās izdalīt īpašā „kortikālā” tipā. Zīdītāju galvas smadzenēs vislielākās un komplicētākās ir priekšējās smadzenes, kurās liela daļa smadzenu vielas koncentrēta smadzeņu garozā, bet svītrainie kermeņi ir samērē nelieli.
Priekšējo smadzeņu garoza veidojas, saaugot galvas smadzeņu sānu vēderiņu sienu smadzenu vielai. Tādējādi izveidojusies smadzeņu sekundārā velve; tās aizmetņi parādās abiniekiem, bet labāk izteikta tā rāpuļiem un putniem. Abas puslodes savstarpēji saista lielo smadzenu saiklis. Pieres daivas nodrošina dzīvnieku sazināšanos, to starpā akustisko, cilvēkam tas saistās ar valodu.
Starpsmadzenes ir nelielas un no augsas pārsegtas ar priekšējo smadzeņu puslodēm. Tajās atrodas starpsmadzeņu dobums un redzes uzkalni, caur kuriem iet redzes trakts. Starpsmadzenu dibenā ( hipotalāmā ) izvietoti veģetatīvie centri, kas regulē metabolisma procesus un termoregulāciju. Turpat atrodas piltuve, kas cieši saistīta ar hipofīzi.
Vidussmadzenes ir mazas. Škērseniska rieva sadala to jumtu četruzkalnē, kurā priekšējie uzkalni veido vāji izteiktu redzes garozu, pakaļēji funkcionē kā dzirdes centri un ir pakļauti priekšējo smadzeņu kontrolei.
Smadzenītes ir lielas un sastāv no vidējas nepara daļas – tārpa un tam pieguļoša pusložu pāra ar sānu piedekļiem.
Iegarenās smadzenītes sakas vairums galvas nervu ( 5 – 12 ). Nervu ceļi savieno iegarenās smadzenes ar muguras smadzenēm.
Zīdītājiem ir 12 pāri galvas nervu, jo vienpadsmitais nervu pāris – papildnervs pilnīgi nodalījies no klejotājnerva. Galvas nervi piedalās veģetatīvās nervu sistēmas veidošanā. Veģetatīvā nervu sistēma kontrolē t.s. veģetatīvos procesus, kas nepakļaujas patvaļīgai kontrolei. …
Organisma atsevišķu daļu un orgānu darbību vada un regulē nervu sistēma, kura sastāv no neironiem un neiroglijas. Tā realizē organisma saistību ar ārējo vidi — pielāgošanos ārējās vides mainīgajiem apstākļiem. Vienšūņiem nervu sistēmas nav, bet tomēr dažām skropstaiņiem, piemēram, infuzoriju sugām citoplazmas ārējā slānī (ektoplazmā) izvietojušās kontraktilas šķiedriņas – mionēmas, kurām darbojoties, īpatņi spēj strauji sarauties (Stentor, Spirostomum). Attīstības gaitā daudšūņiem izveidojas specializēti audi, kuri spējīgi aktīvi reaģēt uz apkartējas vides kairinatājiem. Primitīvakā nervu sistēma – tīklveida jeb difūzā nervu sistēma pirmo reiz parādās zemākajiem zarndobumaiņiem (hidrai). Difuzā nervu sistēma nav sadalīta uz centralo un perifērijas daļu, un var lokalizēties ektodermā un entodermā. Šāds nervu sistēmas tips ātri vada uzbudinājumu no uzbudināšanas punkta uz visiem virzieniem, bet nenodrošina sarežģitu atbildreakciju. Hidrai tieši zem epitēlija izkaisītas zvaigžņveida nervu šūnas, kuras savstarpēji savienojas ar izaugumiem un veido pa visu ķermeni tīklu. Tādējādi hidras nervu sistēma atrodas uz viszemākās attīstības pakāpes. Nervu sistēmas diferenciācija gāja parelēlo ceļu ar kustības organu attīstību, kas izpaužās veidojot neironu izaugumu sakopojumu tīklā grimstot ķermeņi ieksā. Tā, brīvi peldojošām zarndobumaiņiem (medūzām), neironi sakopojās ganglijos, veidojot difūzi - mezglaino nervu sistēmu. Šīs sistēmas formēšana saistīta ar speciālo receptoru attīstību uz ķermeņa virsmas, kuri spēj izvēlīgi reaģet uz mehāniskas, ķīmiskas un gaismas ārējas iedarbības.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
- Indīgie augi un sēnes
- Nervu sistēmas evolūcija
- Priede
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Transportējamas uzkarsētas gāzes attīrīšanas sistēmas, kas izmantotas sprāgstvielas saturošu cauruļvadu un gruvešu attīrīšanā, izmaksas un rādītāji
Referāts vidusskolai3
-
Tārpi
Referāts vidusskolai42
-
Uztura bagātinātāji
Referāts vidusskolai19
-
Narkotiku ietekme uz cilvēka veselību
Referāts vidusskolai8
-
Gremošanas sistēmas slimības
Referāts vidusskolai4