Oļiņa tēla analīze

Jēkabs Oļiņš, Irbēnu māju saimnieks, brāļu draudzes sacītājs un bēru iedziedātājs, bija precējies ar Madi Oļinieti, kura nāk no lielmaņu ģimenes. Taču Oļiņam „lielmaņos neviena rada” nebija. Un tāpēc, Oļinietes māte negribēja, lai viņas meita precas ar Jēkabu. Bet tēvs, gluži otrādi, „bij, kā piededzis pie tā Oļiņa”, un „kas tad tēvam ar drīkstēja daudz ko pretī sacīt”.
"Mans vecītis kā ir iecelts par dziedātāju, tad jau tiek aicināts vienādi uz visām bērēm pie izdziedāšanas ... Man kā tie radi tādi lieli vien ir, tad jau, kamēr es še esmu, visi tik manu vecīti vien, manu vecīti vien aicina ... viņam jau nav lielmaņos neviena paša rada; vai tad kāda manta arī bij to laiku?... Bet tēvs vien bij kā piededzis pie tā Oļiņa, jo tos dziedātājus viņš bij no laika gala iecienījis un tiem vien visu pa prātam darīja.” (lpp. 27, 28)
Pirms precībām Oļiņš dzīvoja diezgan pieticīgi, bet vēlāk, pateicoties sievas uzstājībai, viņam jau piederēja vairākas istabas.
„Kamēr Oļiņš nebij precējies, tikām viņam bij viena pati dzīvojamā istaba, aiz tās tad nāca „dūmu istaba”1 un otrā galā pieliekamais kambaris.” (lpp. 29)
„Kad Oļiņš apprecējās, tad sieva uzstāja, lai pielaižot no "dūmu istabas" vēl vienu dzīvojamo istabiņu klāt, jo tā esot visiem lielmaņiem. Pēdīgi pierunāja vēl, lai pārsitot lielo istabu garām pušu, jo viņas tēvam arī esot trīs istabas. Tātad Oļiņam bij jau to laiku paldies viņa lielmanīgai sievai - māja tā iedalīta kā tagad gandrīz visiem slātaviešiem, kuri taisa savus dzīvokļus gluži pēc bezdelīgu arhitektūras likumiem...” (lpp. 29)
Pēc kāda laika Oļiņiem piedzima pirmais dēls Pēteris, kas diemžēl agri nomira, un meita Trīnīte, kura, pēc vecāku domām, palikusi degošā mājā šūpulī.…