Apgaismība

Daudzas apgaismības laika idejas skāra cilvēka iespēju būt pārākam par dabu, deva ierosmi pārveidot dabu, to izmantojot savā labā: šis viedoklis, protams, radās zinātniskās revolūcijas atklājumu iedvesmots un laika gaitā, redzot tehnikas un rūpniecības progresu, kas patiesi bija apbrīnas vērts.
Franču apgaismības filosofu uzskatos svarīga loma bija praktiskām un lietišķām atziņām ekonomikā, tieslietās un valsts pārvaldē. Bija vēlme radīt jaunas, dabaszinātnēs balstītas sociālās zinātnes. Apgaismības gadsimts it īpaši Francijā bija izteikts racionālisma gadsimts. Tātad, gadsimts, kurā valdīja pārliecība, ka īstais patiesības noskaidrošanas un savas rīcības regulēšanas līdzeklis ir paša cilvēka prāts, nevis dievišķā atklāsme. Filosofijā par racionālismu dēvē uzskatu, ka jebkuru patiesu atziņu pamatā ir pašpierādoši spriedumi, nevis no sajūtām iegūtā pieredze. Racionālismu parasti pretstata empīrismam, kas apgalvo, ka jebkuras atziņas veidojas no sajūtām.
Pazīstamākie sava laika jaunās filosofijas racionālisti ir Dekarts, Leibnics, Spinoza. Viņu, piemēram Spinozas, priekšstatu pamatā ir viedoklis, ka pasaule ir viena un tā ir Dievs. Dievs ir tikai pasaules apzīmējums, tas nav jāpierāda. …