Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:474950
 
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Mākslas tirgus 17. u 18. gs.    4
  Kolekciju un galeriju attīstība 17., 18. gs.    6
  17. gs. gleznās un grafikās attēlotās ainas, kur kolekcionē un pārdod mākslas darbus    8
  Nobeigums    15
  Literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

17. gs. Francijā tirdznieciskie darījumi galvenokārt notika nevis ielu bodītēs, bet t. s. izstāžu istabā – gleznotāja darba telpā vai par salonu pārveidotā blakus istabā (tādā vietā Pusēns pirmo reizi izstādīja savu Pašportretu, kas tagad atrodas Luvrā); šīs telpas pārsvarā atradās privātas savrupmājas augšstāvā vai pagalma dziļumā.
Arī Anglijā apgaismības laikmetā slavenākie mākslinieki blakus darbnīcai iekārtoja darbu izstādīšanai paredzētu salonu vai galeriju. 18. gs. angļu gleznotāja Reinoldsa izstāžu istaba atradās Londonā, Leičesterfīldā: tur viņš eksponēja savus darbus, vienlaikus rūpēdamies par apartamentiem raksturīgas klusinātas gaisotnes saglabāšanu; tur tika pārdotas arī greznumlietiņas un vecmeistaru gleznas, kas bija paredzētas prestiža un paša Reinoldsa darbu vērtību celšanai. Arī šveicieša gleznotāja Angelika Kaufmane, kas no 1766. gada dzīvoja Londonā, netālu no savas mājas blakus darbnīcai Safolkstrītā ierīkoja izstāžu telpu.
Šajās vietās, kur darbu eksponēšana komerciālos nolūkos izpaudās tik patīkamā veidā kā izstāde mākslas cienītāja istabā, tika pārdoti gan paša mākslinieka, gan citu mākslinieku, īpaši vecmeistaru, darbi. Pat slavenākie gleznotāji, kas veica oficiālus pasūtījumus un ieņēma vadošos amatus dažādu valstu akadēmiskajās institūcijās, nodarbojās ar komerciālo darbību, vienalga, vai tā norisinājās „izstāžu istabā” vai tika īstenota citādāk. 1684. gadā Francijas karaļa pirmais gleznotājs Lebrēns bija starpnieks, kad Luijs XIV iegādājās Džūlio Romāno piedēvēto gleznu „Apgraizīšana”. Dažus gadus vēlāk Miņārs kopā ar gleznotāju un mākslas darbu tirgotāju Fransuā Garigu nodarbojās ar Karači un Gverčīno gleznu pārdošanu mākslas cienītājiem no aristokrātiskām aprindām. Angļu ainavists Tomass Meibijs 1686. gada laikā peļņas nolūkos iztirgoja 168 Itālijā nopirktas gleznas. Tiek uzskatīts, ka arī daudzi citi mākslinieki nodarbojās ar līdzīgu liela apmēra tirdzniecību, pat ja tam nav tiešu pierādījumu. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1307737
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties