Darba autors pētīšanas nolūkā izvirzīja izskatīšanai tādu smagu starptautisku noziegumu kā „cilvēku tirdzniecība”, ko droši var saukt par cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī dēvēt par „mūsdienu pasaules verdzību”. Šīs izvēles pamats bija cilvēku tirdzniecības aktualizācija un globalizācija mūsdienās, par ko ir vērts aizdomāties un runāt, jo katru gadu tūkstošiem Latvijas pilsoņu tiek reģistrēti kā cilvēku tirdzniecības upuri, un šis skaits ar katru gadu tikai palielinās un tas liek secināt, ka šo tēmu ir nepieciešams vairāk izpētīt, nekā tas ir darīts līdz šim, jo šis noziegums grauj cilvēka fizisko veselību, tā garīgo stāvokli, kā arī psihisko stabilitāti, tas ir pretrunā sabiedrības morālajiem un tikumības apsvērumiem. Šis noziegums ir kļuvis par vienu no pasaules mēroga svarīgākajām problēmām, tas skar katru valsti, arī Latviju un līdz ar to par cilvēku tirdzniecības upuri var kļūt ikviens, ir maldīgi domāt, ka esam no tā pasargāti, tāpēc svarīga nozīme ir cilvēku informētībai. Vairumā gadījumu vienkāršs informācijas trūkums, neziņa par cilvēku tirdzniecību, naivums un akla uzticēšanās ir par pamatu tam, ka cilvēki nonāk cilvēku tirgotāju rokās. Lai arī daļa sabiedrības apzinās, ka cilvēku tirdzniecība mūsdienu pasaulē ir plaši izplatīta, izpratne par šīs problēmas apjomiem, cēloņiem, iespējamiem riskiem un sekām ir nepietiekama. Cilvēku tirdzniecības attīstību galvenokārt nosaka valsts un sabiedrības sociāli ekonomiskais attīstības līmenis, tātad runājot par šīs tēmas aktualitāti un sasaistot to ar Latvijas sociālekonomisko situāciju, var droši apgalvot, ka Latvijas sociālekonomiskā situācija ir ļoti labvēlīga cilvēku tirdzniecības attīstīšanai – zems vidējais ienākumu līmenis, relatīvi liels bezdarbs, salīdzinoši daudz cilvēku ar zemu izglītības līmeni un citi saistīti faktori.
Tā kā sabiedrībā informācija par cilvēku tirdzniecību ir ierobežota, pat nepietiekama, šī darba mērķis ir teorētisko aspektu izpēte par šo noziedzīgo nodarījumu gan starptautiskā mērogā, gan tieši attiecinot uz Latviju, ietverot darbā informāciju par cilvēku tirdzniecības attīstību līdz mūsdienām, akcentējot tās raksturu un būtību gan seno laiku pasaulē, gan arī 21.gadsimta kultūrā, kā arī analizējot šī noziedzīgā nodarījuma jēdzienu gan Krimināllikuma, gan ANO Konvencijas izpratnē, gan noskaidrojot cilvēku tirdzniecības mērķus un vervēšanas metodes, gan arī to valstu iedalījumu, kas iesaistītas šajā baismīgajā noziegumā. Tāpat uzsvars 1.nodaļas ietvaros tiek likts uz cilvēku tirdzniecības cēloņiem un veicinošajiem faktoriem, ko ir ļoti svarīgi noskaidrot, lai spētu novērst gan šī nozieguma izdarīšanu, gan, lai varētu izvairīties no šī noziedzīgā nodarījuma izraisītajām sekām. Arīdzen mērķis 2.nodaļas ietvaros tiek nosprausts attiecībā uz šaurāku loku, tātad, aplūkot šo noziegumu Latvijas krimināltiesiskajā aspektā, noskaidrojot kriminālatbildību par šo noziegumu, gan arī izanalizējot šī nozieguma sastāvu un nosakot kvalificējošās pazīmes, bez kuru konstatēšanas cilvēku nevar saukt pie atbildības, šī noziedzīgā nodarījuma pastrādāšanas gadījumā. Tāpat 3.nodaļas ietvaros tiek analizēta Latvijas tiesu prakse un tiek noskaidrotas šī nozieguma spilgtākās iezīmes un izpausmes Latvijas Republikas kontekstā, kā arī, lai rastos izpratne par šī nozieguma aktualitāti un attīstību mūsu laikmetā tiek atspoguļota 2009.gada statistika.…
