SEB banka - prakses atskaite / Prakses atskaite / ID: 464019

Autors: Nataļja Pavlova (5)

Vērtējums:

Publicēts: 15.09.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 7 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2000. - 2010. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Korespondējošās attiecības	4
1.1.	Korespondējošā konta atvēršana Latvijas bankā, starpbanku klīrings, bruto un neto norēķini	4
1.2.	Korespondējošā Nostro Nostro konta atvēršana bankā	5
1.3.	Vostro konti	5
1.4.	Korespondējošo banku darbības analīze	6
2.	Dokumentārie norēķini starptautiskajā tirdzniecībā	7
2.1.	Akreditīvu veidi, operācijas ar tiem	7
2.2.	Dokumentu inkaso	9
2.3.	Bankas garantijas kā finanšu pakalpojuma veids bankā	10
3.	Operācijas ar vērtspapīriem, bankas investīciju produkti	12
3.1.	Bankas operācijas ar Valsts vērtspapīriem pirmreizējā un otrreizējā izsolē	12
3.2.	Bankas darījumi ar klientu īpašumā esošajiem vērtspapīriem	14
3.3.	Bankas darbības ar hipotekārajām ķīlu zīmēm	17
3.4.	Ieguldījumi investīciju fondos, pensiju fondos	19
3.5.	Vērtspapīru vērtēšana bankā, uzkrājumu veidošana	25
3.6.	Ienākumu (izdevumu) atzīšana no darījumiem ar vērtspapīriem	26
4.	Kredītoperācijas bankā, līzings, faktorings bankas praksē	27
4.1.	Kredītpolitikas galvenie virzieni bankā	27
4.2.	Klientu piedāvāti kredītu veidi un kreditēšanas nosacījumi	29
4.3.	Bankas kredītdaļa, funkciju sadalījums tajā un kredītdaļas darbinieku funkcijas	37
4.4.	Klientu kredītspējas analīze un kredītu izsniegšanas procedūras	38
4.5.	Līzinga operācijas bankā, to veidi	40
4.6.	Faktorings bankā	42
4.7.	Bankas ieņēmumi no kredītoperācijām, līzinga un faktoringa, to aprēķināšanas un atzīšanas principi	44
4.8.	Kredītu uzraudzības process bankā un darbs ar „sliktajiem” kredītiem	44
4.9.	Speciālie uzkrājumi nedrošiem kredītiem	45
4.10.	Vispārējo uzkrājumu veidošana bankā	46
4.11.	Bankas kredītportfelis	47
5.	Nākotnes līgumi bankā	48
6.	Saimnieciskas operācijas bankā ( veidi un to uzskaite)	50
7.	Ārpusbilance bankā	51
8.	Bankas ceturkšņa pārskats	52
9.	Bankas pārskata gada grāmatvedības finanšu pārskats, tā vērtējums	54
9.1.	Bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanā pielietotās metodes	54
9.2.	Bilances un ārpusbilances posteņi, un tās pielikumi	55
9.3.	Peļņas un zaudējumu aprēķins	57
9.4.	Bankas naudas plūsmas pārskats	58
9.5.	Vadības ziņojums	59
9.6.	Bankas pārskata gada un iepriekšēja gada peļņa vai zaudējumi un peļņas sadale vai zaudējumu segšana	59
9.7.	Bakas ekonomisko normatīvu aprēķini un normatīvu izpilde	59
9.8.	Bankas finansiālais stāvoklis	60
	Secinājumi	62
	Bibliogrāfisko norāžu saraksts	64

Darba fragmentsAizvērt

1.1 Korespondējošā konta atvēršana Latvijas Bankā, starpbanku klīrings, bruto un neto norēķini
Latvijā visās bankās ir korespondējošie konti. Korespondējošais konts ir komercbankas atvērtais konts citā komercbankā, lai glabāt tur naudas līdzekļus un veikt norēķinus. Lai atvērtu korespondējošo kontu Latvijas Bankā ir jānoslēdz līgumu par atvēršanu un apkalpošanu. Latvijas Banka slēdz līgumus tikai ar tam bankām, kuri ir drošas un stabilas.
Starpbanku operācijas ir tādi darījumi, kurus komercbankas veic savā starpā. Lai veiktu šādus darījumus, komercbankas atver korespondējošos kontus citās bankās. SEB Unibankas korespondentbankas sarakstu sk. 1. pielikumā.
Starpbanku klīrings ir maksājuma dokumentu nosūtīšanas, apstrādes un savstarpējās saskaņošanas process, kurš notiek pirms norēķina un kura rezultātā , pamatojoties uz visiem banku iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, aprēķina katras bankas klīringa neto pozīciju, t.i., kopējās naudas līdzekļu saistības vai prasības pret pārējām bankām.
Šis process var ietvert arī pārveduma rīkojumu ieskaitu un tādu neto pozīciju noteikšanu, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini. Klīringa sistēma ietver sevī noteiktu procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki noteiktā vietā veic ar naudas vai vērtspapīru pārvedumiem saistītas informācijas un/ vai dokumentu apmaiņu. Lai nodrošinātu dalībnieku saistību norēķinus, izmantojot ieskaitu, procedūru kopums var ietvert arī kārtību, kādā tiek aprēķinātas dalībnieku neto pozīcijas.
Starpbanku norēķinu sistēma izšķir bruto un neto norēķinu sistēmas:
Bruto norēķini ir naudas līdzekļi norēķini, kurus veic pamatojoties uz katru atsevišķu maksājuma dokumentu. Latvijā pastāv „Starpbanku automatizētā maksājumu sistēma” (SAMS)-Latvijas Bankas reālā laika bruto norēķinu sistēma, kas nodrošina starpbanku norēķinu veikšanu reālajā laikā.
Neto norēķini ir norēķini, kas veikti, pamatojoties uz aprēķinātajām banku neto pozīcijām. Latvijā ir Elektroniskā klīringa sistēma (Latvijas Bankas neto norēķinu sistēma), kas nodrošina klientu maksājuma rīkojumu apstrādi un klīringa norēķinus.
Latvijas Banka veic kredīta maksājumu bruto norēķinus banku norēķinu kontos SAMS reālajā laikā, pamatojoties uz banku elektroniskā veidā iesniegtajiem klientu un starpbanku maksājuma rīkojumiem, ievērojot to iesniegšanas secību SAMS un banku piešķirtos maksājumu prioritātes līmeņus.
…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −10,98 €

Prakses pārskats a/s "Parex banka"
Prakses atskaite33 Bankas, finanses, vērtspapīri, Ekonomika
Prakses pārskats AS "GE Money Bank"
Prakses atskaite37 Bankas, finanses, vērtspapīri
SEB banka - prakses atskaite
Prakses atskaite60 Bankas, finanses, vērtspapīri

Materiālu komplekts Nr. 1137335

Pirkt 3 materiālus komplektā

Apskatīt materiālu komplektu

Prakses atskaite

Uzņēmējdarbība un tiesības

Bankas, finanses, vērtspapīri

SEB banka - prakses atskaite