Viduslaiku arhitektūras stili Latvijā

Latvijas arhitektūrā sastopamas dažādu stilu celtnes, gan senas koka ēkas, gan grandiozas akmens celtnes. Par seno koka arhitektūru var runāt visai nosacīti, jo koks ir tāds materiāls, kas ātri bojājas un tas ir arī ugunsnedrošs, kas ietekmē šo ēku saglabāšanu ilgstošā laika posmā. No viduslaikiem līdz mūsu dienām šādas ēkas nav saglabājušās un līdz ar to mums nav priekšstats par pirmskristiešu koka ēkām Latvijas teritorijā. Bet kopš kristietības izplatības arhitektūra bija viens no svarīgākajiem mākslas veidiem, tāpēc izplatoties kristietībai, visi Eiropā sastopamie mākslas stili ir sastopami arī pie mums Latvijā. Tomēr pētot literatūru par agrīnajiem stiliem, nākas saskarties ar grūtībām, jo sākotnēji kādā stilā celtās ēkas ir daudzas reizes pārbūvētas un stilu ir saglabājušas tikai atsevišķās detaļās, bet no daudzām viduslaiku pilīm ir saglabājušās tikai drupas. Grūtības sagādāja literatūras atrašana arī avotu pētīšana un salīdzināšana. Referātu rakstot, izmantoju dažādu laiku grāmatas, kurās arī ziņas par celtnēm atšķiras, kā, piemēram, 20.gadsimta sākumā izdotajā „Mākslas vēsturē” Vilhelma Purvīša redakcijā runa iet par veco, nevis mūsdienās no jauna uzcelto Melngalvju namu.
Rakstot šo darbu nonācu pie secinājuma, ka Latvijā nav ēku ar tīru romānikas vai gotikas stilu, bet ir ēkas ar dažādu stilu sajaukumiem, kā, piemēram, tā pati Rīgas Doma baznīca ir pārbūvēta neskaitāmas reizes un tajā novērojami ne tikai viduslaiku arhitektūras stili, bet arī vēlāku laiku stili, piemēram, barokālais tornis. Uzskatu, ka uzrakstot referātu, esmu ieguvējs, jo varēšu to izmantot kultūras vēstures stundās, kad runa ies par Latvijas arhitektūru.…