Zenta Mauriņa "Liepu lapu laipnība"

Egoisma dzelzs aizskars.
Šīs metaforas pamatā ir lietots tēls „dzelzs aizkars”, jo bieži vien sava egoisma dēļ mēs pārstājam domāt par citiem. Sava egoisma dēļ cilvēks neredz un nemīl vairs nevienu citu kā sevi.
Manuprāt, esejas pēdēja rindkopā vārds „diena” ir lietots ar nozīmi dzīvi. Tas nozīmē, ka mēs esam laimīgi tikai tad, kad nebaidamies dzīves grūtuma, zinām savu īsto vietu, tur strādājam un dzīvojam. Pie tam vēl šeit „diena’ varētu nozīmēt to pašu „pēdējo dienu”. Jo katra diena jādzīvo kā pēdējā un jācenšas izdarīt visu iecerēto, neatstājot uz vēlāku laiku.
Pēdējā rindkopā ir pausta atziņa, ka cilvēks var būt laimīgs tikai tad, kad viņš nebaidās no dzīves grūtībām, atrodas, dzīvo un strādā savā dzimtenē un katru dienu dzīvo kā pēdējo, cenšoties neatlikt darbus uz nākamo dienu.
…