Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:456840
 
Vērtējums:
Publicēts: 24.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 18 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Avotu un literatūras apskats    5
  Cīņas par Latvijas neatkarību 1919.gadā    7
1.  Mākslas filmā „Rīgas sargi” atspoguļotās personas    13
1.1.  Filmā attēlotie vēsturiskie notikumi    13
1.2.  Filmas galvenie tēli un viņu attēlojums    15
2.  Vēsture liecības par bermontiādes varoņiem    16
2.1.  Iedzīvotāju iesaistīšanās cīņā pret Bermontu    16
2.2.  Liecības par varonību    17
  Nobeigums    21
  Pielikums    22
  Anotation    26
  Avotu un literatūras saraksts    27
Darba fragmentsAizvērt

Beidzoties Pirmajam pasaules karam, gan Vācija, gan Krievija bija cietušas lielus zaudējumus militārā un politiskā jomā, kā arī ekonomikā. Pavērās iespējas Latvijas Republikas proklamēšanai. 1918.gada 30.janvārī. Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome (LPNP) pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. 11.novembrī Zigfrīds Anna Meierovics panāca, ka Lielbritānijas valdība atzina LPNP valdību de facto5, 17.novembrī apvienojās LPNP un Demokrātiskais bloks, izveidojot Latvijas Tautas padomi (LTP) ar Jāni Čaksti kā priekšsēdētāju un Kārli Ulmani kā ministru prezidentu. 1918.gada 18.novembrī LTP sēdē tika proklamēta Latvijas Republika. Jau decembra pirmajā pusē lielinieku karaspēks no Padomju Krievijas iebruka Latvijā, un jaunajai valstij bija jāuzsāk cīņa par neatkarības
Jaunās valsts valdībai nebija ne līdzekļu, ne cilvēku resursu, lai organizētu savu pārvaldes aparātu un valsts aizsardzību. Lielākā daļa vīriešu, kas atbilda karadienesta vecumam, no 1915.gada atradās strēlnieku pulkos, kuri pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas bija devušies uz Padomju Krieviju. Nebija iespējams īsā laikā izveidot nopietnus aizsardzības spēkus. Latvijas Pagaidu valdībai bija jārēķinās ar Antantes valstu lēmumu- atstāt 8. vācu armiju Latvijas teritorijā iespējamai cīņai pret Padomju Krieviju. Tomēr arī vācu armija bija karot nespējīga: tajā bija sabrukusi disciplīna un izplatījušās komunistiskas idejas. Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar Vācijas pārstāvi Latvijā Augustu Vinnigu par Latvijas bruņoto spēku izveidošanu. Līgumā tika paredzēts, ka trešdaļa bruņoto spēku jāizveido no vācbaltu zemessargiem (landesvēra), kuru politiskās simpātijas bija vācu okupācijas varas nevis Latvijas Pagaidu valdības pusē. Arī pavēlniecība sākumā bija jāuztic vāciešiem.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1314858
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties