Apgaismības laikmeta reālisms un G.Merķelis

Apgaismības laikmeta reālisms.

Terminam stils (no grieķu valodas stylos - rakstāmais irbu­lis) ir vairākas nozīmes, un tas tiek lietots visās mākslas nozarēs un arī dažādās dzīves jomās. Valodniecībā ar šo jēdzienu saprot valodas savdabības, tās īpatnības. Literatūrzinātnē stila jēdzie­nam ir plašāka nozīme. S t i l s ir visu to idejiski māksliniecisko īpatnību vienība, kas atklājas visā rakstnieka radošās darbības procesā. Stilu veido visi galvenie mākslas darba elementi: idejiski tematiskais saturs, tēlu sistēma, kompozīcijas savdabības, to skaitā arī sižeta veidojums, valoda un tās īpatnības. Tā kā valoda ir vienīgais rakstnieka izteikšanās līdzeklis, tāpēc arī tā šajā vie­notajā stila veselumā ieņem ļoti nozīmīgu vietu.
Apgaismības laikmeta reālisms. Cīņā ar klasicisma literatūras ideālistiskajām tendencēm veidojas apgaismības laikmeta reā­lisms, kura pārstāvji izsaka jaunās, revolucionārās buržuāzijas ideālus. Viņi nesavtīgi cīnās par vispārēju labklājību, tic, ka pēc feodālisma žņaugiem visā pasaulē uzvarēs patiesi demokrātiska valsts iekārta, kur valdīs brīvība, brālība, vienlīdzība. …