Veicot visus šos uzdevumus, pirmā latgaliešu atmoda reizē ieguva apgaismības kustības raksturu ar visām tai zīmīgām pazīmēm un izpausmēm.
Liela loma pirmajā latgaliešu atmodā bija presei. No 1905. g. līdz 1918. g. latgaliski iznāca pavisam septiņi preses izdevumi. Nozīmīgākā F. Kempa iedibinātā un vadītā pirmā latgaliešu avīze „Gaisma”. K. Skrindas „Dryva” un V. Rubuļa izdotās „Jaunuos Ziņas. Ap pēdējo pulcējās Latgales jaunā laicīgā inteliģence, literāti, saimnieciskie darbinieki, nākamās brīvās Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.
Triju ietekmīgu latgaliešu laikrakstu tapšanai un iespaidam tautā bija liela nozīme. Nospiestā un pazemotā cilts pierādīja un parādīja savas dzimtās valodas dzīvotspēju, domāšanas lokanību, izteiksmes dažādību un intelektuālo potenciālu. Apstiprināja piederību pasaules civilizācijai, kas nav iedomājama bez preses, informācijas, ideju izplatības un apmaiņas.
Tika veikta norobežošanās arī no sveštautiešu ieviestā „inflantiešu” apzīmējuma tā vietā liekot „Latgali” un „latgaliešus”, kas arī tika izmantots kā atjaunotnes simbols.
Pirmās latgaliešu atmodas laiks bija latgaliešu grāmatniecības uzplaukuma laiks. No 1904. – 1917. g. klajā tika laisti 160 dažādi izdevumi, no kuriem 56 reliģiska rakstura un 104 laicīga.
Latgales pirmajai atmodai bija liela vēsturiska nozīme. Samērā īsā laikā tika paveikts liels kultūras darbs dažādās nozarēs. Kultūras atmoda pārauga politiskajā atmodā, kas veda uz visu Latvijas novadu vienotību un valstisko neatkarību. Gūtie sasniegumi un pieredze tika izmantota otrās atmodas laikā Latvijas Republikā.
…
