Velo – kājnieku pārgājiens ir izstrādāts mazai grupiņai (8 -10 cilv.), jauniešiem un pieaugušiem ar līdzīgu pietiekami labu fizisko sagatavotību. Brauciens tiek veikts vasaras sezonā pēc Jāņiem.
Velobrauciena 1.diena:
Rīga (Rīgas stacija) – Smārde (Smārdes stacija) – Ķemeru nacionālais parks (Valguma ezers) – Tukums (centrs) – Kandava – Sabile – Matkules pagasts (Piltiņi, Zviedru cepure).
Kājnieku pārgājiena 2.diena:
Piltiņi, Zviedru cepure – Imulas, Sabiles novads – Matkules pagasts – Piltiņi, Zviedru cepure
Brauciens mājup – 3.diena:
Piltiņi, Zviedru cepure – Sabile (stacija) – Rīga (stacija).
Ainavas Ķemeru Nacionālajā parkā.
Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgākā un izplatītākā ir meža ainava. Liela mežu daudzveidība ir tieši bioloģiskā ziņā, tomēr no ainavas baudīšanas viedokļa meža ainava nav īpaši interesanta – nav iespējamas tālas skatu perspektīvas, viss aizraujošais atrodas tepat līdzās – kāds īpatnējs koka stumbrs, sēņu un ogu bagātība un lapu šalkoņa koku zaros.
Visas skaistākās nacionālā parka ainavas ir saistītas ar ūdeņiem. Unikālas ir augsto purvu ainavas ar purva priedītēm un izlīkumotu ezeriņu labirintu – apskatāmas no Lielā Ķemeru tīreļa laipām. Tāpat savdabīga ir dažādo Ķemeru nacionālā parka ezeru ainava – gan Kaņiera niedrāju labirints, gan gleznainie dziļā un upei līdzīgā Valguma ezera krasti. Daudzveidīga ir arī jūras piekrastes ainava – gan Lapmežciema, Bigauņciema un Ragaciema biezi apdzīvotā piekraste, gan arī Gausās jūdzes mežainās kāpas. Interesantas ir arī seno jūras attīstības stadiju atstātās pēdas – iekšzemes kāpas – Krāču kalni un Zaļā kāpa.
Ķemeru Nacionālā parka ekosistēmas.
Meži aizņem 57% no kopējās nacionālā parka platības. ĶNP teritorijai raksturīgi lieli vienlaidus mežu masīvi, kas iekļauj atsevišķus nemeža zemju laukumus.
Purvi aizņem 24% no ĶNP teritorijas. Šeit sastopami visi trīs purvu tipi – zemais‚ pārejas un augstais.…
