Jaunā sieviete, ko vēlāk iepazina visa pasaule, bija dzimusi 1412. gadā. Zināms, ka viņa nāca pasaulē Doremī ciematā labi nodrošinātu zemnieku (pēc citas versijas- paputējušu aristokrātu) ģimenē. Viņas vecāki bija Izabella Romē un Žaks d’Arks, taču Žanna pati sevi sauca nevis par Žannu d’Arku, bet gan Jaunavu Žannu, apgalvojot, ka bērnībā tikusi dēvēta par Žanetu.
Trīspadsmit gadu vecumā Žanna, pēc pašas teiktā, pirmo reizi izdzirdējusi erceņģeļa Miķeļa un Svētās Katrīnas balsis. Uzskata, ka Žannu uzrunājusi arī Svētā Margarita. Abas svētās Žannai parādijušās arī redzemā veidolā. Pēc kāda laika erceņģelis un svētās meitenes atklājušas, ka tieši viņai lemts pārtraukt Orleānas aplenkumu, celt tronī likumīgo Francijas karali un padzīt angļu iekarotājus.
Kad Žannai palika 17 gadu, viņa devās pie Orleānas garnizona kapteiņa Robēra de Bodrikūra un pavēstīja par sev uzticēto misiju. Jaunā sieviete tika izsmieta un bija spiesta atgriezties dzimtajā ciematā.
Tomēr viņai pietika drosmes pēc gada vēlreiz doties pie de Bodrikūra. Šoreiz kapteinis, kuru iespaidoja meitenes uzstājība, klausijās viņā uzmanīgāk. Pēc tam, kad Žanna bija precīzi paredzējusi vienas kaujas bēdīgo iznākumu, de Bodrikūrs piekrita piešķirt cilvēkus, lai d’Arka varētu doties pie Francijas troņmantinieka. Viņai tika sagādāts vīriešu apģērbs- tolaik neiedomājama ķecerība, bet Žanna pārliecināja karavīra vadoni, ka vīriešu drēbēs būs vieglāk karot, turklāt nepiesaistot sev uzmanību. Ceļā uz troņmantinieka rezidenci Žannai pievienojās divi bruņinieki- Žans de Mecs un Bertrāns de Pulanžī, kuri vēlāk kļūva par viņas vis uzticamākajiem pavadoņiem.…
