Mans dzīves vērojums

...viļņi jūrā bangojas un kaijas, dulli lidinādamās, klaigā , tas nozīmē, ka ceļas vētra. Vējš tvarsta krāsainās lapas un lietus lāses skalo no acīm skumjas un nogurumu- rudens ir atnācis... Kā teicis Fihte Johans Gotlībs: „ Es esmu dzīvais vērojums!” ...vienmēr ir gribējies prātā salīmēt visas krāsainās un robainās, nelīdzenās lauskas, kas ik dienas jaunās krāsās un formās pārsteidz manu prātu- meklēju sakarības, secinu...
Es bieži vēroju sevi un apkārtējos. Man patīk secināt, analizēt un saprast, jo tajā mirklī sevi saistu ar pasauli- Es un pasaule veido simbolisko realitāti, kas var apstrīdēt šajā pasaulē itin visu- gan to, kas aptver mani, gan to, kas aizskar mani vai iedvesmo, jo pasaule ir mans priekšstats par to, kas radies no mana vērojuma. Paša vērojums prasa ielūkoties sevī, prasa dvēselei un prātam pieņemt vai nepieņemt to kā sev atbilstošu daļu. Es esmu pieņēmis savas dzīves pašlaik svarīgāko vērojumu- cilvēki daudz pazaudē, ja nedzīvo šim mirklim, kas tikko tika ierakstīts pagātnē, un cilvēki grauž sevi, savas dvēseles nespējot samierināties ar to, ko pasaule atvēl priekš mums katra, jo būtībā tas, ko mums katram atvēl pasaule ir atkarīgs no mūsu priekšstata par to.…