Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:445151
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Nacionālās intereses klasiskā reālisma skatījumā    3
1.1.  Nacionālās intereses un valsts uzvedība starptautiskajā arēnā    3
1.2.  Nacionālo interešu veidošana H.Morgentava skatījumā    4
1.3.  Kritika H.Morgentava nacionālo interešu koncepcijai    5
2.  Nacionālās intereses neoreālisma skatījumā    6
2.1.  Nacionālo interešu veidošana neoreālisma perspektīvā    6
2.2.  Kritika neoreālisma tēzēm par nacionālo interesēm un to izmantošanas iespējām, analizējot valstu uzvedību starptautiskajā arēnā    8
3.  Reālisma un neoreālisma kopīgā un atšķirīgās tēzes par nacionālajām interesēm    11
4.  Globalizācijas izaicinājums reālisma teorijai    13
4.1.  Globalizācijas un neoliberālisma izaicinājums reālismam un tā nacionālo interešu koncepcijai    13
4.2.  Reālisma kritika globalizācijas un neoliberālisma tēzēm    14
  Secinājumi    17
Darba fragmentsAizvērt

Ja H.Morgentavs uzskata, ka nacionālās intereses nosaka valstu uzvedību starptautiskajā arēnā, tad K.Volcs norāda uz starptautiskās attiecību sistēmas ietekmi uz valstu uzvedību, piebilstot, ka nacionālo interešu ideja ir līdz galam neattīstīta un mazsvarīga ārpolitikas jomā, jo intereses tiek automātiski veidotas no sistēmas. Ne tikai reālisma kritiķi norāda, ka H.Morgentava nacionālo interešu definīcija no varas aspektiem rada vairāk jautājumus, nevis sniedza atbildes.
Domāju, ka lielākā daļa reālisma aspektu vairāk rod savu pamatojumu krīzes situācijās starptautisko attiecību sistēmā. Laika posmos, kad globāla mēroga militārs konflikts nav iespējums primāro lomu spēlē ekonomiskie apvērumi. Šajā laika posmā arī ierobežotas militāras kampaņas var vairāk nest ekonomisku (Irāka) vai demokrātiskās kopienas drošības raksturu (Afganistāna, Dienvidslāvija). Turklāt par nepārliecinošu var uzskatīt reālisma apgalvojumu, ka arī ekonomiskā attīstība ir pakārtota militārām vajadzībām. Piemēram, Ķīna vai ES atvēl ievērojami mazāku daļu sava budžeta militārajām vajadzībām, nekā to varētu atļauties.
Valsts drošību var uzskatīt par valsts nacionālo interešu balstu, ne tikai, izejot no fiziskās drošības apdraudējuma, bet arī no ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem u.c. veida apdraudējumiem. Turklāt valstij ir tendence maksimizēt ekonomiskos ieguvumus, lai varētu labāk sagatavoties dažādu apdraudējumu situācijai. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties