Raksturojiet krusta karu izpratni sabiedrībā un kultūrā 19.-20.gs.! Kā veidojas krusta kara/krustnešu tēls?
Pēc viduslaikiem turpināja transformēties krusta karu izpratne gan sabiedrībā, gan literatūrā un mākslā. Kamēr 17. un 18.gs. daži individuālisti kā Voltērs un Hjūms asi kritizēja reliģiskās kampaņas, 19.gadsimtā, atbilstoši laikmeta garam, iezīmējās vispārīga krusta karu romantizēšana. Kerola Hillenbranda šo krusta kara romantizēšanu attiecina arī vēl uz 20.gs.1.pusi, respektīvi, viņa uzskata, ka krusta karu vēstures aspekti tika transformēti un romantizēti, lai tos pielāgotu Pirmajam pasaules karam, jo arī Pirmais pasaules karš tika tolaik vērtēts kā „karš, kurš izbeigs citus karus”, un bija konflikts starp kultūrām, bet daži baznīcas pārstāvji redzēja to kā krusta karu, lai aizsargātu brīvību un atbrīvotu Svēto zemi no Osmaņu impērijas kontroles.
Vēstures literatūrā ir gana daudz pētīta gan krusta karu norise, gan krustnešu darbības, tomēr krusta karu vai krustnešu tēls nevarētu teikt, ka ir pārāk izpētīts. Tas, vai krusta karu un krustnešu tēls tiek vērtēts pozitīvi vai negatīvi, ir atkarīgs no daudziem aspektiem, tostarp gan sociālekonomiskiem, gan politiskiem, citos gadījumos pat ģeogrāfiskiem. Piemēram, pilnīgi loģiska ir atšķirība starp to, kā krusta karus vērtē tajās zemēs, kur tika īstenoti krusta kari, un tajās vietās, no kurienes nāca krustneši. Atšķirīga krusta karu izpratne var būt pat vienas valsts ietvaros, kad mainās ideoloģiskās nostādnes. Piemērs ir kaut vai Latvija. Katra laika historiogrāfija tomēr sniedz atšķirīgu krusta karu izpratni, piemēram, pirmās brīvvalsts laika historiogrāfija būtiski atšķiras no padomju historiogrāfijas, kurā, pat raksturojot krusta karus, valda marksisma ideoloģija.
Par krusta kariem un to dalībniekiem mēs ziņas vispirms iegūstam no viduslaiku atstātajām rakstītajām liecībām, piemēram, dokumentiem un hronikām, taču par krustnešiem kā konkrētām personībām vēsturisko liecību ir salīdzinoši maz. Šī iemesla dēļ krustnešu, arī kopumā krusta karu, tēls ir veidojies stipra, sabiedrībā valdoša priekšstata par viduslaikiem ietekmē, kura formulēšanos būtiski ir iespaidojuši dažādos periodos veiktie akadēmiskie pētījumi. Populārzinātniskajiem, neakadēmiskajiem priekšstatiem par vēsturiskām personām tomēr bieži ir bijusi stipri lielāka ietekme sabiedrībā nekā akadēmiskajiem pētījumiem.
…
