Indukcijas un dedukcijas nozīme izziņā arvien pieaug. Tiesību zinātne arvien biežāk sastopas ar parādībām, kas nav jutekliski izzināmas, tāpēc jāizmanto domas spēks. Līdz ar to ir svarīgi apskatīt indukcijas un dedukcijas jēdzienus, kā arī iepazīties ar to veidiem.
Šis darbs izstrādāts, lai uzzinātu kas ir indukcija un dedukcija, kāds ir to sastāvs, kādos gadījumos šīs metodes pielieto, kā arī, lai apskatītu to veidus un šo veidu galvenās pazīmes.
Apskatītie jautājumi skar indukcijas un dedukcijas jēdzienus un pazīmes, dedukcijas pamatveidus, indukcijas pamatveidus, kā arī indukcijas un dedukcijas savstarpējās attiecības.
Referāts sadalīts trijās nodaļās, divām no kurām ir arī apakšnodaļas. Pirmajā nodaļā apskatīts slēdziena jēdziens kopumā, kā arī slēdzienu iedalījums. Otrajā nodaļā apskatīta dedukcija, tās pazīmes un īpašības. Izanalizēti nozīmīgākie dedukciju veidi, to atšķirības. Deduktīvo slēdzienu veidu būtība, formas, loģiskās kārtulas un nozīme. Trešajā nodaļā apskatīta indukcija, tās jēdziens, pazīmes, nozīme un formas, kā arī indukcijas pamatveidi – pilnā un nepilnā indukcija. Ceturtajā nodaļā izskatītas indukcijas un dedukcijas savstarpējās attiecības.
Referāta jautājumi apskatīti juridisko metožu mācības ietvaros, taču skar arī loģikas un tiesību teorijas mācības. Apskatītie objekti ir indukcija un dedukcija, kuras novērtētas saistībā ar tiesību zinātnes metožu ietvaros. Galvenie uzdevumi bija noskaidrot, kas ir šīs metodes, kādos gadījumos tās tiek pielietotas un kā tās tiek iedalītas.
Referātā izmantota literatūra latviešu un krievu valodā. Galvenokārt apskatītas loģikas un juridiskās loģikas mācību grāmatas. Neskaidro terminu, jēdzienu noskaidrošanai lietota svešvārdu, kā arī psiholoģijas vārdnīca.
Slēdziens.
Slēdziens ir domāšanas forma, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem tiek iegūts jauns spriedums. Slēdziena pamatelementi veido tā loģisko uzbūvi. Sākotnējus spriedumus sauc par premisām, bet jauniegūto spriedumu par slēdziena secinājumu. Pēc secinājuma rakstura un īpatnībām slēdzienus iedala trīs lielās grupās : 1. Deduktīvie slēdzieni; 2. Induktīvie slēdzieni;
3. Slēdzieni pēc analoģijas.
Obligāts priekšnoteikums secinātajām zināšanām (slēdzienam) ir sākuma sprieduma (premisas) patiesums, kuram jāatspoguļo patiesās objektu īpašības. Pie tam nepieciešams ievērot speciālos secinājuma noteikumus, kuri atkarīgi no slēdziena formas.
Slēdziens tāpat kā citas domāšanas formas ir mūsu apziņas atspoguļojums materiālajā realitātē. Tāpēc tas tāpat kā citas domāšanas formas var kalpot par realitātes izzināšanas veidu. Taču slēdziens atšķiras no sprieduma un jēdziena ar uzbūvi.
…
