Ievads
Es savā darbā rakstu par Ziemeļigaunijas glinti, tā ir viena no iespaidīgākajām Baltijas ģeoloģiskajiem veidojumiem, kas vairāku simtu kilometru garumā ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem, tuvāk vai attālāk no jūras, stāvāks vai lēzenāks izstiepies paralēli Somu līča krastam, vietumis parādoties arī igauņu salās. Vēl šo dabas veidojumu varētu dēvēt arī par gigantisku iežu atsegumu kompleksu, klinšainu kāpli, stāvu krauju vai stāvkrastu pie jūras. Glintu visā tā formu un ainaviskajā daudzveidībā ir grūti aprakstīt – tas vismaz vienreiz jāredz.
Tuvāk aprakstu glints ģeoloģiju, eroziju, tūrisma iespējas un dabas bagātības, kuras atrodas glints tuvumā. No gints vēja un ledus sasalšanas un atkušanas rezultātā ir bieži novērojami nogruvumi un noslīdeņi, un vēl glints var lepoties ar daudzajiem ūdenskritumiem, kuri lielākoties ir sezonāli, bet tai pat laikā iespaidīgi.
Ģeoloģija
Igaunija atrodas uz Austrumeiropas platformas ziemeļu rietumu malas, tā ir novietojusies blakusu Fenoskandijas vairogam. Visu Igaunijas pamatni veido vulkāniskie un metamorfie ieži, kuri veidojušies proterozoja ērā, tie pamatā ir gneisi, kvarcīti, slānekļi un arī somu sarkanais granīts. Igaunijā nav pamatiežu atsegmi, ziemeļu daļā pamatieži atrodas aptuveni 100 m dziļumā
…
