Elektrības vēsture pasaulē un Latvijā

Visi mēs dzīvojam tehnoloģiju pilnā pasaulē, kur neminūti nevar iztikt bez elektrības.
Elektrība ir kā neredzama enerģija, kas plūst netikai caur vadiem, bet arī caur mūsu ķermeni, par Elektrības sākumu tiek uzskatīts 17.gadsimts, jo tieši tad cilvēki sāka eksperimentēt ar elektrību, bet nezināja, kas tā ir. Līdz pat mūsdienām mēs nezinam cik daudz elektrības mums vajadzēs šodien un cik daudz rītā, tā ir kā mistika bez kuras mēs savu dzīvi nevaram iztēloties. Bet Elektrība nav tikai kā enerģijas avots mums, elektrība ir ļoti bīstama nēkādā gadijumā nemeģiniet skarties klāt vadiem kuri ir saplīsuši vai kaut kam, kas izstaro elektrību, tas var beigties bīstami dzīvībai.
Latvijā Elektrību iegūst gan no HES ( Hidroelektrostacijām ), gan arī no vēja ģenerātoriem, bet ar to ko iegūstam mēs paši, ar to mums nepietiek, tāpēc vēl elektrību iepērk no citām valstīm.
Elektrības iedarbību cilvēks atklāja jau diezgan tālā pagātnē. Senie grieķi zināja, ka ar audumu vai vilnu saberzts dzintara gabaliņš pievelk putekļus.
Tu arī pats vari to pārbaudīt, ja paberzēsi zīmuli gar vilnas džempera piedurkni, bet pēc tam tuvināsi to uz galda uzbērtiem sīkiem papīra gabaliņiem.
Šo elektrību sauc par statisko elektrību, jo tā tikai uzkrājas dažādos priekšmetos. To nevar novadīt tālumā un izmantot apgaismes ķermeņos.
Itāļu fiziologs Luidži Galvāni konstatēja, ka elektriskā strāva rodas arī dzīvnieku muskuļiem saraujoties. Bet fiziķis Alesandro Volta atklāja, ka elektrību var iegūt arī ķīmiskā ceļā, iemērcot skābes šķīdumā dažādu metālu plāksnītes. Šis atklājums cilvēkiem deva pirmo patstāvīgo un drošo enerģijas avotu.…