Demokrātijas jēdziens, būtība un vēstures formas

Mūsu valsts iekārta saucama par demokrātiju, jo valsts vara nepieder tautas mazākumam, bet gan vairākumam; savā personīgajā dzīvē visi ir likuma priekšā vienādi, bet, kas attiecas uz valsts amatiem, tad tur ikvienu ievēlē pēc viņa nopelniem un spējām kaut kādā nozarē, nelūkojoties uz to, pie kādas kārtas viņš pieder, bet gan izceļot viņa krietnos darbus.
Demokrātija ir viena no Valsts formām, tas ir kā izpaužas valsts saturs. Kāda ir būtība, tāda ir forma. Demokrātija – tautas vara, pūļa vara, par valsts varas avotu uzskata tautu. Tauta vēlēšanās ievēl savus pārstāvjus, kuriem ir likumdošanas vara, tiesības izveidot valdību.
Demokrātija nenozīmē tikai vēlēšanas, kas atspoguļo tautas gribu; tai nepieciešama arī vitāla pilsoniskā sabiedrība.
Stabilitāte, pārticība un drošība izriet no spēcīgām demokrātiskām sabiedrībām, kas ievēro cilvēktiesības, likuma virsvaldību un pamatbrīvības.…