Centrālo nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes
Galvassmadzeņu pusložu garoza ir visaugstākā, pēc uzbūves un funkcijām vissarežģītākā centrālās nervu sistēmas daļa, kura sugas attīstības gaitā parādās visvēlāk un salīdzinājumā ar citām centrālās nervu sistēmas daļām indivīda attīstības procesā formējas visvēlāk. Garoza ir smadzeņu pelēkās vielas slānis, kurš klāj visu galvas smadzeņu pusložu virsmu. Galvas smadzeņu pusložu garozas un augstāko zemgarozas veidojumu darbību pieņemts saukt par augstāko nervu darbību. Pēc funkcijas garozas šūnas iedala trīs galvenās grupās – sensoriskās, efektoriskās un kontakta šūnas. Pie sensoriskajām šūnām nobeidzas specifiskie aferentie ceļi, kuri vada uzbudinājumu no receptoriem (kairinājuma uztvērējiem) uz garozu. Efektoriskās šūnas sūta impulsus no garozas uz zemākajām smadzeņu daļām – zemgarozas veidojumiem, smadzeņu stumbru un muguras smadzenēm. Kontakta šūnas uztur sakarus garozas vienas zonas robežās un arī starp dažādām garozas zonām. Tieši zem garozas ir smadzeņu baltā viela, kuru veido nervu šķiedras. (2., 109)
Galvas smadzeņu pusložu garozas darbība mainās, cilvēkam novecojot. Lai gan nav stingri noteiktas korelācijas starp vecumu un augstākās nervu darbības izmaiņām (šajā ziņā novēro ļoti lielas individuālas atšķirības), taču fakti rāda, ka ar vecumu palielinās aizmāršība, dezorientācija, asociācijas kļūst nabadzīgākas, uzmanība pavājinās, spriešanas spēja kļūst mazāk asa, rodas apātija un pat atraušanās no realitātes, līdz ar to kļūst grūtāk pielāgoties neparedzētiem apstākļiem. (2., 118)
…
