Pati vienkāršākā mācīšanās forma – pierašana (habituation) sastopama gandrīz viesiem indivīdiem, tai skaitā arī jaundzimušam bērnam (Rovee-Collier, 1978). Pierašana vērojama, kad atkārtotas stimulācija rezultātā pavājinās reakcija uz attiecīgo stimulu. Cits rudimentārā mācīšanās veids ir iespiešanās atmiņā (imprinting). Ar to saistīta piesaiste (attachement), kas ļoti jauniem dzīvniekiem rodas pret lielākām dzīvām būtnēm apkārtnē. Iespiešanās atmiņā noteiktos apstākļos vērojama gandrīz ikvienā dzīvnieku sugā, tādēļ jādomā, ka organisms ir bioloģiski sagatavots šim mācīšanās veidam. Asociatīvās mācīšanās procesi ir elastīgāki un nav tik mehāniski kā abi pirmie mācīšanās veidi. Pamatojoties uz asociatīvo mācīšanos, veidojas sakarība starp apkārtējās vides stimuliem un indivīda atbildes reakcijām. Asociatīvi var saistīties gandrīz ikviens stimuls un atbildes reakcija, un izveidotā sakarība ir savā ziņā patvaļīga. Starp stimulu un atbildes reakciju var izveidoties daudzveidīgas saistības, tādēļ, rodoties stimulam (vai iztēlojoties šo stimulu), seko atbildes reakcija, un saistība ir relatīvi pastāvīga. Asociatīvās mācīšanās divi tipi ir klasiskās nosacījuma reakcijas veidošanās un operantās reakcijas veidošanās. 9 Jāpiemin vēl viena sarežģītāka mācīšanās forma – kognitīvā mācīšanās. Cilvēki visbiežāk, iespējams, mācās tieši ar kognitīvās mācīšanās paņēmienu. Atšķirībā no asociatīvās mācīšanās, kas var norisināties pat neapzināti, kognitīvā mācīšanās nav iespējama bez uzmanības, koncentrēšanās un apziņas līdzdalības.
Ar kognitīvo mācīšanos cilvēks apgūst jaunas iemaņas, faktus un idejas. Ar šo mācīšanās veidu mēs, piemēram, mācāmies vadīt automašīnu, apgūstam dzimto valodu vai svešvalodu un internetu. Kognitīvās mācīšanās pamatā ir novērojumi, iegaumēšana un atdarināšana. Kognitīvā mācīšanās notiek, kad cilvēks saņem norādījumus, lasa grāmatu vai uzmanīgi vēro, kā prasmīgs mehāniķis labo sarežģītu ierīci. Veidojoties klasiskajai nosacījuma reakcijai, jauns, pirms tam neitrāls stimuls (piemēram, ārsta vai adatas izskats) iegūst spēju izraisīt atbildes reakciju (piemēram, raudāšanu), kuru sākotnēji automātiskā veidā izraisīja kāds cits stimuls (piemēram, injekcijas radītās sāpes). …
