Kāpēc es ieteiktu/neieteiktu katram skolotājam izlasīt Komenska darbu "Lielā didaktika"

Man iepatikās arī tas, kā Komenskis salīdzināja cilvēku ar augļu koku, sakot, ka augļu koks var izaugt arī savvaļā, bet tad tā augļi nebūs saldi, tāpēc tam vajadzīga prasmīga dārznieka roka. Un tāpat ir arī ar cilvēku – tas, protams, var izaugt arī pats savā nodabā, bet, lai kļūtu par gudru, saprātīgu un derīgu cilvēku ir nepieciešams mācīties un augt skolotāja (ar skolotāju domājot ne tikai skolotāju šā vārda tiešākajā nozīmē, bet arī vecākus, grāmatas, apkārtējo vidi u.tml.) vadībā.
Kopumā, šī nebūtu tā grāmata, kuru ieteiktu izlasīt katram skolotājam, jo tomēr lasot ir visai traucējoša biežā Dieva pieminēšana un tas, ka tie bija citi laiki un citas vērtības, kas tagad nav tik aktuālas kā tolaik. Skolotāja, kas ņemtu padomus no šīs grāmatas, visdrīzāk nespētu saprasties ar bērniem, jo ne visas mūsdienu ģimenes ir dievticīgas un ne visiem bērniem, īpaši sākumskolā, ir mācīts par Bībeli, Dievu un tamlīdzīgām lietām. Taču, nenoliegšu, ka grāmatā bija arī idejas, kas šķita visai atbilstošas arī mūsdienām, piemēram, par tikumības ieaudzināšanu, valodu mācīšanos un to, ka bērni labi jāaudzina, jo pāraudzināt tos pēc tam būs ļoti grūti vai pat neiespējami. Tāpēc, skolotājai, kurai lasīšana ir vaļasprieks un interesē tāda veida literatūra, es droši vien varētu šo darbu ieteikt izlasīt, bet nevis bērnu mācīšanas nolūkiem, bet gan vienkārši savas inteliģences celšanai, kas arī, protams, ir ne mazāk svarīgi. Pati nenožēloju, ka esmu šo darbu izlasījusi, jo uzskatu, ka viss, ko izlasu un uzzinu man nāk tikai par labu un ceru, ka būs izdevība šīs zināšanas kādreiz izmantot.
…