Personība. Radošā personība

Jēdziens personība izsaka augstāko sevis apzināšanos un sevis vedošas darbu. Personība ir tapšana. Pats, patība latviešu valodā ir sinonīmi vārdam „personība” tie izska iekšējo brīvību, autonīmiju, proti, relatīvu netkarību no apstākļiem, patstāvību spriedumos un rīcības izvēlē, kā arī vienreizību un nesamainību ar Citu.
Attīstīts, savas prāts, plaša, bagāta jūtu pausaule, iekopta pašrefleksija un jēgpilns, radošas darbības spēja padara personību vjadzīgu sev un citiem.
Personība nav iedomājama bez radošas pastāvības un līdz ar to mazpersonības. Personību kā tapšanu raksturo arī nepabeigta, pastāvīga atvērtība jaunajām iespējām, kas maz savienojama ar pareizu, strikti ieskicētu, vienozīmīgu un nemainīgu kārtību.
Personības tapšana noris dažādu nosacījumu – nejaušo un nepieciešamo – mijiedarbību, kur sava loma iedzimtajām īpašībām – ārienei un fiziskajam stāvoklim, spējām, nervu darbības tipam, un sava nozīme mūsu pašu neizraudzītajai ģimenes videi un sabiedībai. Vide pieprasa no ikviena cilvēka kādas īpašības, un šim pieprasījumam vairāk vai mazāk ( bieži vien neapzināti) ikviens ir pakļauts. Taču personības atšķiras ar lielāko apkārtnes, apstākļu pieprasījuma apzināšanos, kritiskumu, pat drosmi izaicināt apstākļus un sevi parādīt par sevis paša radošu veidojumu. …