Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • "Atskaņu hronika" kā bruņinieku ordeņa "galda literatūras" paraugs 13.gs. un bruņinieku mentalitātes liecinātāja

     

    Referāts11 Vēsture, kultūra

3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:414936
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Latgaļi, lībieši un igauņi pēc kristietības pieņemšanas tiek atzīti par ordeņa sabiedrotajiem. Lietuvji un krievi, kā vāciešiem nepakļautās tautas, vērtēti negatīvi. Vispār attiecībā pret pagānu tautām Hronikā valda pārsvarā agresīvā krusta karu ideoloģija, kas attaisno pagānu nogalināšanu kristīgās ticības izplatīšanas vārdā.
Atskaņu hronika ir stipri ietekmējusi viduslaiku un pat vēlāku laiku hronikas, kā arī senāko Livonijas historiogrāfiju vispār, arī ieviešot nepareizu hronoloģiju un Hronikas sākumdaļas kļūdaino saturu. *
„Jāņem vērā, ka „Atskaņu hronika” tika rakstīta arī Vācijas krusta karotāju vajadzībām, lai veidotu pozitīvu motivāciju viņu sadarbībai ar ordeni” **
Tomēr, tikai pēc „Atskaņu hronikas” teksta par ordeņa biedru mentalitāti tik pārliecinoši spriest nevar, ir svarīgi zināt arī viņu sociālo izcelsmi. „Saskaņā ar Klausa Milicera un Klausa Šolca pētījumiem, Vācu ordenis vienmēr ir bijis korporācija, kurā dominēja ministerāļi un vēlāk zemākā muižniecība”. *** Un minēts, ka no dižciltīgo dzimtām nākuši varētu būt augstākais 16% no bruņinieku brāļiem. Livoniju pārstāvošais Vācu ordenis jau sākotnēji esot sastāvējis no brāļiem, kas nākuši no mazām, sociāli un politiski vājām ģimenēm. Arī lielākā daļa Livonijas ordeņmestru bija cēlušies no ministerāļiem.**** Un ministerāļi paši neesot bijuši ne dižciltīgi, ne brīvi cilvēki. Tie esot bijuši Vācijas dižciltīgo firstu, bīskapu un abatu nebrīvie kalpotāji. Un viņu karjera bija atkarīga no viņu kungu labvēlības. Tādēļ, piedaloties Vācu ordenī, ar karadarbību un pārvaldi saistīta dzīvesveida praktizēšana un sevis pieskaitīšana bruņinieku kārtai, veicināja ministerāļu pašapziņas augšanu. Tātad, iestāšanās Vācu ordenī bija viena no ministerāļu labākajām iespējām uzlabot savu sociālo un saimniecisko statusu. Un arī iekļūt ordeņa rindās nebija grūti, jo 13. gs tam nebija nekādu sevišķu uzņemšanas noteikumu. Tas, ka iestāšanās ordenī, vismaz vairumam, nebija reliģisku apsvērumu pēc, spriežams arī pēc sūdzībām, ko pāvestam esot iesnieguši par Vācu ordeni, kā arī pāvesta bullām, kurās analizētas šīs sūdzības. ***** Tie bijuši dažādi statūtu pārkāpumi, garīgās bruņniecības oficiālajām normām nepiemērota dzīvesveida piekopšana. Vēstures avoti nesaskan ar mītu par garīgo bruņniecības ordeņu „sākotnējo šķīstību”.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1340982
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties