Katrai zinātnes nozarei ir nepieciešama sava terminoloģija. Savā ziņā pēc terminu skaita un lietojuma var spriest par nozares attīstības līmeni, par citu valodu ietekmi un arī par valodnieku veikumu savas nozares terminoloģijas pilnveidē un normalizēšanā.
LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājs Juris Gunārs Pommers. par latviešu tehnisko terminoloģiju raksta: „Valoda mainās un attīstās kā jebkurš dzīvs organisms. [..] Termins, tāpat kā cilvēks vai kāds tehnikas objekts, piemēram, automobilis, dzīvo savu mūžu: piedzimst, darbojas, noveco un mirst. Lai apstiprinātu šo tēzi, var minēt dažus piemērus.
Pirms vairāk kā 100 gadiem par automobiļiem rakstīja: „ .. vislabākie panākumi līdz šim ir ratiem ar naftas motoru. .. Stampas cilindros tiek stumdītas no kāda sprāgstoša maisījuma, kuru dabū, kad gaisu sajauc ar naftu.” [ „Baltijas Vēstnesis”, 1896.g., Nr.199] Jādomā, ka ne katrs latvietis mūsdienās uzreiz uztvers un sapratīs šo tekstu. Tāpat arī 1926.g. izdotajā Ford Rezerves daļu Katalogā, atrodami tādi termini kā ventiļa stumdeklis, kuru tagad saucam par vārsta bīdītāju, vai zarnu lāpāmie rīki, kuri mūsdienās ir kameru remonta piederumi u.c. Tāpat pirms aptuveni 60 gadiem Rīgā izdotā grāmatā [Lauksaimniecības traktors STZ-NATI 1 TA] motora cilindri tiek saukti par stobriem, eļļas izlaišanas iegrieznis par – eļļas nolaišanas puļķi, izplūdes vārsta ligzda par – sēžas gredzenu dūmgāzu izpūšanas vārstam. Šie piemēri pierāda to, ka laika gaitā latviešu tehniskā terminoloģija ir manāmi mainījusies. …
