BIOGRĀFIJA.
1813.gada 22.maijā Vācijas pilsētā Leipcigā kā devītais bērns Karla Frīdriha (Carl Friedrich), policijas iecirkņa ierēdņa, ģimenē dzimst Rihards Vāgners. Diemžēl viņa tēvs mirst 6 mēnešus pēc mazā Vilhelma ierašanās pasaulē. Māte Johanna Rozīne Vāgnere (Johanna Rosine Wagner) pēc vīra nāves 1814.gadā apprecas ar aktieri un dramaturgu Ludvigu Geijeru (Ludwig Geyer), un pārceļas uz dzīvi Drēzdenē. Pirmos 14 savas dzīves gadus Rihards Vāgners ir pazīstams kā Vilhelms Rihards Geijers. Vilhelmu un viņa patēvu vieno mīlestība uz teātri. Vāgneru ļoti iespaido arī Kārļa Marijas Vēbera opera „Burvju strēlnieks”.
1820.gada nogalē Vāgneru uzņem Pastor Wetzel skolā netālu no Drēzdenes, kur viņš pie latīņu valodas pasniedzēja apgūst klavierspēles pamatus.
1821.gadā mirst viņa patēvs Ludvigs, tā rezultātā Rihards tiek nosūtīts uz Kreuz Grammar skolu Drēzdenē, kuras mācību maksu sedz Ludviga brālis. Spēcīgi iespaidojoties no Šekspīra un Gētes, Vāgners uzraksta savu pirmo traģēdiju.
1827.gadā ģimene pārceļas atpakaļ uz Leipcigu. No 1828.g. līdz 1831.gadam Vāgners apgūst kompozīciju pie Christian Gottlieb Müller.
1828.gada janvārī Vāgners dzird L.Bēthovena 7.simfonijas, bet martā – 9.simfonijas atskaņojumu, kā rezultātā Bēthovens kļūst par viņa iedvesmas avotu un Rihards uzraksta 9.simfonijas klavieru aranžējumu un orķestra uvertīru.
1829.gadā viņš uz skatuves redz soprānu Wilhelmine Schröder-Devrient, kura kļūst par viņa ideālu drāmas un opermūzikas sintēzē, par ko savā biogrāfijā Rihards Vāgners raksta: „Ja atskatos uz savu dzīvi kopumā, tad nevaru atrast neko tādu, kas tik dziļi kā Vilhelmīne būtu mani iespaidojis.”
…
