Pirms 500 – 1000 gadiem vilki dzīvoja visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Toties Cilvēku darbības ietekmē pēdējo 200 – 250 gadu laikā vilku apdzīvotība ir strauji sarukusi. Cilvēks iznīcina vilkus, aizsargājot mājlopu ganāmpulkus, un izstumj no biezi apdzīvotām rajoniem. Mūsdienās Japānā un Britu salās vilku nav vispār. Tie ir iznīcināti arī Francijā, Holandē, Beļģijā, Dānijā, Šveicē un visā Centrāleiropā.
Pēdējo desmitgažu laikā vilku populācija Eiropā turpina strauji samazināties, un situācija kļūst aizvien bēdīgāka. Vilki vēl ir pierasta lieta kalnu rajonos, Kazahstānas stepēs, tundras un mežu tundru reģionos.
Vilku populācijas Ziemeļu robeža ir Ziemeļu Ledus okeāna piekraste. Āzijas dienvidos un Indostānā vilki ir sastopami apmēram līdz 16` ziemeļu platuma grādiem. Vilki ir plēsēji, mednieki, kas medī lielos dzīvniekus. Vilki dzīvo baros, kuru centrā atrodas pieaugušu vilku pāris un vairāku paaudžu citi dzīvnieki. Ziemeļos dzīvojošās vilku pasugas parasti veido lielas ģimenes. Bara skaitliskais lielums ir svarīgs faktors, kas raksturo vilku populāciju.…
