Vispārīgās datu aizsardzības regulas ietekme uz nodarbinātību privāttiesību jomā jeb darba tiesiskajām attiecībām

Pirms darba devējs uzsāk darbinieku kontroli un darba procesa uzraudzību, neatkarīgi no tās veida (e-pasta vai interneta lietošanas kontrole, videonovērošana u.c.), darba devējam būtu:
1. jāizvērtē, vai iecerētā darbinieku kontrole un darba procesa uzraudzība atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, kādiem mērķiem tā tiks veikta un kādi būs ieguvumi, un vai vēlamo rezultātu nav iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem;
2. jāinformē darbinieki par darbinieku kontroles un darba procesa uzraudzības veikšanu.
Šim nolūkam būtu ieteicams kārtību un galvenos principus, kā tiek veikta darbinieku kontrole un darba procesa uzraudzība, noteikt darba kārtības noteikumos vai citos darba devēja izdotos iekšējos dokumentos – nolikumos vai rīkojumos .
Neskatoties uz to, ka Latvijas likumdošanā ir noteikta personas datu aizsardzība, praksē tā nereti nedarbojas un veidojas situācijas, kad jautājums par datu drošību ir diskutabls. Izvērtējot fizisko personu datu aizsardzības regulējumu kontekstā ar darba attiecībām autors secina, ka:
1. Ne normatīvajos aktos, ne tiesu nolēmumos nav jēdziena “personas identitāte” definīcijas, kas savukārt apgrūtina definēt personas datu jēdzienu.
2. Fizisko personu vieglprātīgā attieksme pret saviem datiem, un savu tiesību neapzināšanās ir viens no galveniem motīviem personas datu aizsardzības pilnveidošanas nepieciešamībai;
Priekšlikums: precīzi informēt cilvēkus jautājumos, kas saistīti ar viņu datu apstrādi, piemēram, piesakoties dažādām klientu kartēm, aizpildot bieži piedāvātās aptaujas anketas, kā arī citos gadījumos, kad tiek sniegti personas dati.
…