Valdis "Staburaga bērni"

Kad šo grāmatu lasīju pamatskolā, to sapratu tā, kā darbu, kas man jāizlasa kā obligātā literatūra, izlasīju un viss, taču, tagad lasot šo grāmatu, sapratu, ka bija daudz dažādas lietas, kuras varēšu izmantot darbā ar bērniem, tik daudz pamācošas lietas. Kā, piemēram, mācīt bērniem dalīšanos, kad Jancim bija rieksts, bet viņš to sadalīja trīs daļās sev, mammai, tētim. Marčs deva savas bikses Jancim, kad viņš saslapinājās. Marčs atdeva savu apelsīnu Jancim, kad viņš bija saslimis, un Jancis pataupīja vienu daiviņu arī Marčam. Kad ēda ābolus abi puikas dalījās ar citiem bērniem, pat Pēterim iedeva. Izpalīdzība - Kad Jancis palīdzēja Marčam, kad viņam bija bail pie Daugavas, skatīties lejā. Tikai gadu vecāks Jancis prata parūpētis par Marču, iedeva viņam slidas, atrada viņam makšķeri. Marčs nešaubījās un gāja glābt Janci kad bija paslīdējis uz ūdens. Draudzība, kas uzplauka tik ātri un padarīja abu puiku dzīvi krāsaināku. „Tu man biji tik labs draugs, Marč, ka otra tāda gan vairs nekad nebūs.” Cieņa pret vecākiem, un mīlēt tos no visas sirds. Kas var notik dabā, ka nekad nevajag atstāt draugu nelaimē, kad, piemēram Jancim lūpā iekoda lapsene, Marčs prata parūpēties par draugu. Rūpes vienam pret otru.…